Vismazāk iedzīvotāju ar pieejamiem finanšu līdzekļiem ieguldījumu veikšanai ir Igaunijā, kamēr Latvijā to ir visvairāk, liecina bankas Citadele augustā veiktā aptauja.
Man nav papildu līdzekļu, ko ieguldīt – šādi savu situāciju raksturo 28 % respondentu Igaunijā, 24 % – Lietuvā un 23 % – Latvijā.
Analizējot Latvijas respondentu atbildes, secināts, ka vismazākā sabiedrības daļa ar brīviem finanšu līdzekļiem dzīvo Latgalē un Vidzemē, savukārt rīdziniekiem tie pieejami visbiežāk.
“Aptaujas rezultāti varētu būt skaidrojami ar to, ka tieši Igaunijā un Lietuvā līdz šim fiksēta lielāka interese par noguldījumiem termiņdepozītos un finanšu uzkrāšanas rīkiem kopumā. Tas nozīmē, ka lielākā daļa līdzekļu jau ir investēti, tādēļ arī nav vairs papildu finanšu, ko investēt. Tikmēr Latvijā plašākā sabiedrības daļa brīvos līdzekļus glabā norēķinu kontos,” skaidro Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Vērtējot, kur ieguldīt savus līdzekļus, 32 % respondentu Latvijā norāda, ka viņiem būtu svarīgi, lai ar investīciju tiktu atbalstītas dažādas ilgtspēju stiprinošas iniciatīvas. Igaunijā šis arguments ir svarīgs 24 % aptaujāto, kamēr Lietuva ir “zaļā kursa” ideju atbalstīšanas līdere ar 37 % respondentu atbalstu.
“Lai arī līdz šim ieguldījumu veikšanā Latvijas iedzīvotāji ir bijuši kūtrāki salīdzinot ar igauņiem un lietuviešiem, šī aina varētu mainīties līdz ar Rietumeiropas stila krājkontu ienākšanu Latvijā,” prognozē J. Mūrnieks. “Piemēram, divu mēnešu laikā bankas Citadele klienti paspējuši ieguldīt vairāk kā 21 miljonu eiro Zaļajā Krājkontā. Šie līdzekļi jau izmantoti, lai finansētu saules parku izbūvi Latvijā. Tas labi parāda, ka iedzīvotājiem ir interese par krājrīkiem, kas aprīkoti ar papildu iespējām.”
Dati liecina, ka Latvijā biežāk par ilgtspējīgu ieguldījumu veikšanu domā sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem un rīdzinieki.
Reprezentatīvu Baltijas iedzīvotāju aptauju par noguldījumu veikšanas paradumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2023. gada augustā, tiešsaistē katrā valstī aptaujājot vairāk kā 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem.