Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Savukārt 26 % iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu plāno uzkrāt dažādiem īstermiņa vai ilgtermiņa mērķiem.
Kā liecina aptaujas dati, 19 % respondentu saņemtos papildu līdzekļus plānot tērēt ceļošanai, kā arī ar izklaidi un atpūtu saistītām aktivitātēm. Savukārt 14 % aptaujāto prognozē, ka viņiem, visdrīzāk, nebūs izveidojusies nodokļu pārmaksa.
“Iespējams, lielai daļai iedzīvotāju atgūtās summas nešķiet pietiekami lielas, lai novirzītu kādiem īpašiem mērķiem, tāpēc šī naudas summa tiek atstāta norēķinu kontā ikdienas tēriņiem. Taču patiesībā tieši šādus papildu ienākumus būtu ieteicams novirzīt finanšu drošības spilvenam vai ilgtermiņa uzkrājumiem savām vecumdienām, piemēram, veicot iemaksas pensiju 3.līmenī. Turot visu naudu norēķinu kontā, tā zaudē iespēju augt un pelnīt,” aptaujas datus komentē Toms Stārosts, bankas Citadele Baltijas klientu apkalpošanas daļas vadītājs.
Kā liecina dati, jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem ievērojami biežāk (20 %) norāda, ka atgūtos līdzekļus novirzīs lielākiem mērķiem, piemēram, uzkrās auto iegādei vai mājokļa pirmajai iemaksai. Krājēju skaits lielākiem pirkumiem jauniešu vidū ir divreiz lielāks nekā kopējais rādītājs starp visiem respondentiem.
Salīdzinot ar kaimiņvalstu iedzīvotāju noskaņojumu, Igaunijā ceturtā daļa respondentu (26 %) ir pārliecināti, ka viņiem nav izveidojusies nodokļu pārmaksa, kas ir ievērojami vairāk nekā Latvijā (14 %). Tikmēr 19 % Igaunijas jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem atgūtos līdzekļus plāno novirzīt krājkontā, savukārt starp visiem aptaujātajiem igauņiem šādu soli plāno veikt tikai 10 %. Lietuvieši ir pesimistiskāk noskaņoti attiecībā uz nodokļu atmaksu – 19 % aptaujāto uzskata, ka viņiem, visdrīzāk, būs jāveic nodokļu piemaksa.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par plāniem izmantot nodokļu atmaksas līdzekļus banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.