Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā. Kopējie pensiju 2. līmeņa uzkrājumi 2024. gada beigās sasniedza teju 9 miljardus eiro, bet dalībnieku skaits – 1,3 miljonus.
Pensiju 2. līmeņa uzkrājumi arī pērn turpinājuši palielināties. Lielākie uzkrājumi sasniegti plānos, kas līdz 100 % iegulda uzņēmumu akcijās, – sasniegti 3,8 miljardi eiro un 494 tūkstoši dalībnieku. Otra lielākā kategorija ir plāni, kas līdz 50 % iegulda uzņēmumu akcijās, – tur sasniegti 3,36 miljardi eiro un 506 tūkstoši dalībnieku.
No uzkrātajiem 8,78 miljardiem eiro 6,67 miljardus veido dalībnieku sociālās apdrošināšanas iemaksas no darba algas, bet 2,11 miljardus – aktīvu vērtības pieaugums finanšu tirgos, t. i., pensiju pārvaldnieku darba rezultāts.
Jāizceļ fakts, ka teju puse jeb 1,01 miljards eiro no aktīvu vērtības pieauguma tika sasniegts tieši 2024. gadā. Vērtības pieaugums 2024. gadā bija lielāks nekā veiktās iemaksas, kas bija 703 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka uzkrājums no investīcijām palielinājās straujāk nekā no sociālajām apdrošināšanas iemaksām.
2024. gadā vērtības pieaugums ir bijis visās ieguldījumu plānu kategorijās, bet lielākais vērojams 100 % akciju plāniem – gandrīz 570 miljoni eiro, 50 % akciju plānu vērtības pieaugums bija gandrīz 350 miljoni eiro. Šis rezultāts parāda, kādēļ ir svarīgi izvēlēties vecumam atbilstošu ieguldījumu plānu. Iedzīvotājiem vecumā līdz 50 gadiem ir vērts izvēlēties 100 % akciju plānus, kur, lai arī ir lielāks vērtības svārstību risks, ilgtermiņā ir lielāks iespējamais uzkrājuma pieaugums. Redzam arī, ka arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas 100 % plānus.
Pēdējos gados popularitāti gan iedzīvotāju, gan pensiju pārvaldnieku vidū guvuši arī pasīvi pārvaldītie jeb tā saucamie indeksu plāni. Aptuveni 1,8 miljardi eiro ir ieguldīti dažādos indeksu plānos. Šo plānu pārvaldē nav nepieciešama liela analītiķu komanda, jo ieguldījumi tiek veikti ar vienkāršām transakcijām pēc iepriekš noteiktām proporcijām – šī pieeja teorijā ļauj iedzīvotājiem samazināt komisijas maksu, kas tiek maksāta savam pensiju pārvaldniekam.
Vienlaikus tieši dažādos indeksu un augsta riska plānos vērojama lielākā komisiju maksu atšķirība Latvijā – pensiju pārvaldnieku komisijas var svārstīties no 0,08 % līdz pat 0,49 % gadā. Tā rezultātā daļa Latvijas iedzīvotāji pensiju pārvaldniekiem katru gadu pārmaksā par darbu, ko patiesībā paveic automatizēti procesi vai algoritmi.
Jo lielāks ir personas uzkrājums, jo šī problēma kļūst aktuāla – nepievēršot uzmanību komisiju maksām, daļa Latvijas iedzīvotāji ik gadu pensiju pārvaldniekiem par līdzvērtīgiem pakalpojumiem pārmaksā vismaz sešas reizes.
Piemēram, ja indeksu plānos uzkrātie 1,8 miljardi tiktu piesaistīti dārgākās komisijas plānam, tad iedzīvotājiem komisijās gadā nāktos samaksāt 8,8 miljonus eiro, savukārt lētākās komisijas gadījumā šī summa būtu vairāk nekā desmit reizes mazāka – 1,44 miljoni eiro apmērā.
Savstarpējā konkurence pensiju pārvaldnieku starpā ir veicinājusi to, ka pensiju uzkrājumu pārvaldīšana ir viens no retajiem pakalpojumiem Latvijā, kur pat pie visaptveroša cenu kāpuma cena par sniegtajiem pakalpojumiem samazinās. Augot kopējiem uzkrājumu apjomiem, var droši paredzēt, ka komisijas maksas par ieguldījumu pārvaldīšanu procentu izteiksmē turpinās samazināties.