Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
Sekojot spēcīgam sniegumam novembrī, decembrī finanšu tirgi uzrādīja nelielu atslābumu. Starp akciju tirgiem straujāko kritumu uzrādīja ASV ar -2,4 %, ko lielā mērā ietekmēja FRS signāli par lēnāku procentu likmju samazināšanas tempu 2025. gadā un bažas par Trampa ietekmi uz ekonomikas izaugsmi. Tikmēr Eiropas un attīstības valstu attiecīgo indeksu vērtība kritās par attiecīgi -0,5 % un -0,2 %. Eiropā akciju tirgu uz leju pavilka jaukti ekonomiskie dati un neskaidrības par Trampa ietekmi uz globālo tirdzniecību. Tikmēr Ķīnas akcijas uzrādīja pozitīvus rezultātus ar 2,5 % pieaugumu, kas skaidrojams ar uzlabojumiem nekustamā īpašuma sektorā un noturīgu eksporta pieaugumu.
Obligāciju frontē cenu kritumu varēja novērot teju visās klasēs. Straujāko cenu kritumu ar -2,1 % uzrādīja ASV investīciju reitinga obligācijas, kurām tuvu sekoja arī ASV valdības un Vācijas valdības obligācijas ar attiecīgi -1,7 % un -1,5 % kritumu. Eiropas investīciju reitinga obligāciju cena nekrita tik strauji, uzrādot -0,6 %, turpretī Eiropas paaugstinātā ienesīguma obligācijas vienīgās izcēlās ar pozitīvu 0,7 % cenas pieaugumu mēneša griezumā. ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas kritās par -0,6 %, bet attīstības valstīs obligāciju cenas decembrī samazinājās par vidēji -1,4 %.
Decembrī ASV ekonomika uzrādīja noturību, neraugoties uz jauktiem ekonomikas izlaides datiem. Pamatojoties uz inflācijas atdzišanu un darba tirgus pakāpenisku palēnināšanos, FRS pazemināja dolāra likmi par vēl 0,25 procentpunktiem līdz 4,25-4,50 % līmenim, kopējam samazinājumam 2024. gadā sasniedzot vienu procentpunktu. Salīdzinoši spēcīgs ekonomikas fons un augstākas inflācijas prognozes lika FRS 2025. gada prognozēs ierēķināt lēnāku likmju mazināšanu – par 0,50 procentpunktiem. Novembrī ASV inflācija gada griezumā nedaudz pakāpās līdz 2,7 % no 2,6 % oktobrī. ASV ražošanas izlaide decembrī uzrādīja kāpumu, apsteidzot tirgus prognozes. Jauno pasūtījumu skaits sasniedza augstāko punktu pēdējā gada laikā. Jauno mājokļu tirdzniecības apjomi decembrī pakāpās par 5,9 %, kas gan bija nedaudz mazāk nekā tika sagaidīts. Nodarbinātība ārpus lauksaimniecības sektora uzlabojās, pievienojot 227,000 darbavietu.
Aizvadītā gada decembrī eirozona saskarās ar izaicinošu ekonomikas ainavu. Decembra sākumā ECB samazināja procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, depozīta likmei sasniedzot 3 % apgabalu. Arī eirozonā kumulatīvais likmju samazinājums šogad sasniedza vienu procentpunktu. ECB pazemināja nākamā gada prognozes, paredzot, ka IKP augs par 1,1 % pēc 0,7 % šogad, tikmēr inflācija pazemināsies līdz 2,1 % no 2,5 % 2024. gadā.
Lai gan gada sākumā ekonomika uzrādīja atveseļošanās pazīmes, jaunākie dati liecināja par uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos, īpaši ražošanas sektorā, par ko liecina PMI indeksa zemais līmenis, decembrī noslīdot līdz 45,1. Tas bija straujākais ražošanas aktivitātes kritums pēdējo trīs mēnešu laikā. Jauno pasūtījumu apjoms turpināja samazināties, liekot rūpnīcām mazināt ražošanas apjomus. Kopumā eirozonā patērētāju noskaņojums joprojām saglabājās zems. Mainījās arī inflācijas tendences, kopējai inflācijai novembrī pieaugot līdz 2,3 %, ko noteica pakalpojumu izmaksas un bāzes efekti no iepriekšējā enerģijas cenu krituma. Darba tirgus joprojām saglabājās saspringts, bezdarbam stabilizējoties aptuveni pie 6,5 % atzīmes.
Par spīti pozitīvam Ķīnas sniegumam attīstības valstu akciju indekss uzrādīja negatīvus rezultātus, ko lielā mērā ietekmēja bažas par ciešāku ASV monetāro politiku, Trampa valdības ietekmi uz globālo tirdzniecību, kā arī Ķīnas valdības ekonomisko atbalsta programmu nepietiekamību. Latīņamerikas tirgu negatīvi ietekmēja vara cenas kritums un spēcīgāks ASV dolārs.