Latvijā gandrīz katram piektajam jeb 19 % iedzīvotāju nav finanšu drošības spilvena jeb uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem, liecina bankas Citadele jaunākās aptaujas rezultāti. Turklāt sieviešu vidū finanšu drošības spilvena trūkst 23 %, kamēr vīriešu vidū uzkrājumu neparedzētām situācijām nav 14 % respondentu.
Ja Latvijas iedzīvotāji nonāktu pēkšņās finansiālās grūtībās, 44 % nespētu segt savas saistības ilgāk par trim mēnešiem, liecina aptaujas dati. Visvairāk riskam pakļauta ir iedzīvotāju grupa vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 23 % nespētu segt saistības ilgāk par mēnesi, savukārt vēl 20 % nav uzkrājumu.
Aptaujas dati liecina arī par ievērojamām atšķirībām starp vecuma grupām. Jauniešu vidū (18 - 29 gadi) 34 % spētu segt saistības vienu līdz trīs mēnešus, bet ilgāk nekā pusgadu – tikai 8 %, kas liecina par salīdzinoši maziem uzkrājumiem gados jaunu respondentu vidū. Savukārt senioru vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem finansiālais drošības spilvens ir salīdzinoši stabilāks – 18 % norāda, ka varētu segt saistības ilgāk par sešiem mēnešiem.
“Uzkrājumi ir būtisks finansiālās drošības garants ekonomiskās nenoteiktības apstākļos, par ko ieteicams katram parūpēties neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai ienākumu līmeņa. Lai arī finanšu drošības spilvenam būtu jābūt vismaz sešu mēnešu izdevumu apmērā, tomēr pats galvenais ir izveidot regulāru krāšanas ieradumu, piemēram, katru mēnesi atlikt vismaz 10 % no saviem ienākumiem," aptaujas datus komentē Toms Stārosts, bankas Citadele Baltijas klientu apkalpošanas daļas vadītājs.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Lietuvas iedzīvotājiem ir salīdzinoši stabilāki finanšu uzkrājumi – 27 % respondentu varētu segt savas saistības ilgāk nekā sešus mēnešus, kamēr tikai 10 % atzīst, ka viņiem nav nekādu finanšu rezervju. Tikmēr Igaunijā situācija ir līdzīga kā Latvijā – 14 % iedzīvotāju nav finanšu drošības spilvena, bet 19 % nespētu segt finansiālās saistības pat vienu mēnesi.
Igaunijā finansiālā nedrošība ir īpaši izteikta vidējā vecuma grupā no 30 līdz 49 gadiem – 51 % respondentu šajā vecuma grupā nespētu segt savas finansiālās saistības ilgāk par mēnesi, savukārt Lietuvā senioru grupā (60 - 74 gadi) situācija ir ievērojami labāka – 41 % spētu nodrošināt savas finansiālās vajadzības ilgāk par pusgadu.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par uzkrājumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 1000 iedzīvotājus katrā no Baltijas valstīm vecumā no 18 līdz 74 gadiem.