2024. gadā banka Citadele uzņēmumiem Baltijā kopumā izsniegusi vairāk kā 800 miljonus eiro jeb par 39 % lielāku finansējumu nekā gadu iepriekš. No kopējā kreditēšanas apjoma pērn 63 % saņēmuši mazie un vidējie uzņēmumi, savukārt 37 % piesaistījuši lielie uzņēmumi.
Visaktīvāk bankas Citadele finansējumu 2024. gadā izmantojuši Baltijas valstu uzņēmumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības jomās. Liela daļa uzņēmumu ilgtermiņa saistības bieži uzņemas ar līzinga darījumiem, savukārt naudas plūsmas uzlabošanai izmanto faktoringu un Klix by Citadele maksājumu risinājumu e-komercijai.
Daļa uzņēmumu turpina investēt arī atjaunojamās enerģijas ražošanā, piemēram, saules paneļu parku izveidē, kur mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejams līdzfinansējums no Eiropas Investīciju bankas (EIB) ar samazinātu procentu likmi.
"Aizvadītais gads biznesa segmentā Baltijā bija diezgan atšķirīgs, ņemot vērā arī katras valsts atšķirīgos ekonomiskos ciklus. Vispozitīvākais tas bija Lietuvas uzņēmumiem, kam seko Latvija. Visgrūtākā situācija uzņēmējiem bija Igaunijā, jo ekonomikā turpinājās lejupslīde,” norāda Vaidas Žagūnis, bankas Citadele korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.
Nozaru līmenī Lietuvā 2024. gads bija veiksmīgs rūpniecības un mazumtirdzniecības sektorā, kā arī gada beigās būvniecības un nekustamo īpašumu jomā. Lietuvas ražošana joprojām bija pārsteidzoši noturīga, neraugoties uz problēmām Vācijas rūpniecībā. Savukārt patērētāju pozitīvais noskaņojums veicināja aktivitāti Lietuvas mazumtirdzniecības sektorā.
Latvijā rūpniecības un mazumtirdzniecības sektora rādītāji kopumā pērn saglabājās nemainīgi, bet gada beigās bija vērojams neliels pieaugums būvniecības sektorā. Igaunijā nozaru sniegums uzlabojās tikai gada beigās, īpaši ražošanā un būvniecībā. Savukārt vājais posms Igaunijas ekonomikā joprojām ir patērētāju noskaņojums un mazumtirdzniecība – lai arī aktivitāte sāk uzlaboties, tā saglabājas vēsturiski diezgan zema.
“Raugoties uz 2025. gadu, visās Baltijas valstīs sagaidāma uzņēmējdarbības aktivitātes uzlabošanās. Pēc ekonomistu prognozēm Latvijas IKP 2025. gadā pieaugs par 2,2 %, Lietuvas IKP – par 2,9 %, bet Igaunijas – par 2,4 %. Galvenais katalizators spēcīgākam ekonomikas ciklam ir procentlikmju kritums, kas turpināsies arī šogad, tāpēc gads būs pozitīvs nekustamā īpašuma un būvniecības nozarēm. Izaicinājumi sagaidāmi transporta nozarē, jo vājā ekonomiskā aktivitāte eirozonā ierobežos Baltijas transporta un loģistikas atveseļošanos,” secina V. Žagūnis.
Kā liecina Lursoft dati, pērn Latvijā reģistrēti 9320 jauni uzņēmumi, kas ir par 548 vairāk kā gadu iepriekš.
“Kopš 2020. gada jaundibināto uzņēmumu skaits ik gadu samazinājās, bet tagad tas atkal sāk pieaugt, kas ir pozitīva tendence. Arī izsniegtā finansējuma pieaugums ir pozitīvs rādītājs, ka uzņēmēji plāno savu attīstību. Starp Baltijas valstīm tieši Latvijā ik mēnesi saņemam lielāko skaitu jaunu juridisku personu klientu pieteikumu, turklāt digitālo rīku attīstība šobrīd ļauj izveidot finansējuma pieteikumu attālināti un saņemt atbildi no bankas 24 stundu laikā. Lielākais izaicinājums, salīdzinot ar citām mūsu reģiona valstīm, joprojām ir Latvijas uzņēmumu salīdzinoši zemā riska apetīte un vēlme investēt. Raugoties tālākā nākotnē, ir grūti iedomāties, ka tautsaimniecība turpinās augt bez būtiskas investīciju pieplūdes," saka V. Žagūnis.