Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist. Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?
Šobrīd ECB bāzes procentlikme ir 3,5 %, un ir skaidrs, ka tas nav zemākais punkts. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentlikmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024. gada beigās un 2025. gadā tās ievērojami samazinās. Piemēram, prognozes liecina, ka 3 mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2 %, šī gada decembrī samazināsies līdz 2,92 %, martā – līdz 2,45 %, jūnijā – līdz 2,17 %, un 2025. gada decembrī – līdz 1,98 %, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.
Tikmēr daži tirgus dalībnieki publiski izsakās, ka eirozonai atkal nepieciešamas nulles bāzes procentlikmes, kādas pēdējo reizi novērotas 2022. gada 2. ceturksnī.
Lai gan šī gada septembrī inflācija eirozonā nokrita līdz 1,8 %, kas saskan ar ECB apņemšanos sasniegt 2 % gada inflāciju, tomēr pakalpojumu inflācijas problēma joprojām pastāv, un tā svārstās ap 4 %. Ņemot vērā eirozonas ekonomikas stagnāciju, šis izaicinājums, visticamāk, tiks pārvarēts.
Vācijas ekonomika jau recesijā
Kamēr eirozonas ekonomika būtībā stagnē, Vācijas ekonomika de facto jau ir recesijā, turklāt tā arvien vairāk padziļinās. Vācijas rūpniecības uzņēmumu viedoklis par pasūtījumiem šobrīd ir tikpat slikts kā 2020. gada augustā – Vācijas rūpniecība darbojas gandrīz tādā pašā režīmā kā Covid-19 pandēmijas laikā. Šīs problēmas pārnesas arī uz citu ES valstu rūpniecības sektoriem, kā arī citiem Vācijas ekonomikas sektoriem, piemēram, pakalpojumiem.
Pragmatiski raugoties, lai atjaunotu ekonomiku, eirozonai kādu laiku būtu veselīgi un izdevīgi atgriezties pie ļoti zemām procentu likmēm. Tomēr vienlaikus nedomāju, ka ECB šajā procentlikmju samazināšanas ciklā uzdrošināsies sasniegt nulles robežu.
Centrālās bankas, tostarp ECB, joprojām labi atceras monetārās politikas eksperimentus pandēmijas laikā, kas izraisīja globālu inflācijas šoku pēc pandēmijas beigām. ECB būs ļoti piesardzīga procentlikmju samazināšanā, un liela daļa ECB valdes locekļu noteikti neatbalstīs nulles procentu likmju ideju, pat ja inflācijas un ekonomikas rādītāji liecinās par nepieciešamību turpināt samazināt procentu likmes. Ir pietiekami reāli, ka bāzes procentlikmes eirozonā tiks samazinātas līdz 2 %, bet robeža zem 2 % ir maz ticama jeb praktiski nereāla: ECB baidīsies no līdzīgas situācijas, kas varētu izraisīt otro inflācijas vilni eirozonā.
Kas mūs sagaida 2025. gadā?
Runājot par likmju perspektīvām 2025. gadā, jāizdala divi būtiski elementi. Pirmais – ASV ekonomikas izaugsme. Tā, iespējams, palēnināsies, bet tādējādi bāzes procentu likmes ASV nedaudz samazināsies. Vienlaikus gan jāsaka, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nebūs noskaņota agresīvi samazināt likmes, un tās saglabāsies salīdzinoši augstas.
Otrkārt – situācija Ķīnas ekonomikā un tās ietekme uz izejvielu cenām. Pēdējā laikā Ķīnas ekonomikas spēks noplaka: nekustamā īpašuma tirgus ir lejupslīdē, un pati ekonomika pārgājusi no izaugsmes uz stagnāciju. Tas automātiski negatīvi ietekmēja izejvielu cenas. Tomēr pēdējo nedēļu laikā Ķīnas valdība sāka reāli stimulēt ekonomiku un solīt papildu "bazooka" jeb ļoti lielus ekonomikas stimulēšanas pasākumus.
Pašlaik izziņotais ekonomikas stimulēšanas plāns ir neliels – aptuveni 2 % no Ķīnas IKP, taču tirgū klīst baumas par potenciāli milzīgu 10 triljonu juaņu ekonomikas stimulēšanas plānu. Šīs baumas vēl vairāk kurina Ķīnas Finanšu ministrijas ekonomistu komentāri, ka tagad būtu īstais laiks īstenot 4-10 triljonu ekonomikas sildīšanas pasākumus.
Baumas vēl vairāk uzkurina tas, ka FRS sākusi samazināt procentu likmes: Ķīnai sākot stimulēt ekonomiku, kapitāls neplūstu no Ķīnas uz ASV, jo abas puses veic monetārās politikas mīkstināšanas pasākumus. Tātad, ja Ķīna uzsāks milzīgu ekonomikas stimulēšanu, nākamgad mūs varētu sagaidīt globālu izejvielu cenu pieaugums, kas ierobežotu ECB iespējas samazināt procentu likmes līdz nullei. Ja Ķīnas ekonomikas stimulēšana neizdosies, ECB varētu būt spiesta turpināt samazināt likmes.
Mums jābūt gataviem, ka tirgus prognozes par bāzes procentu likmēm šī gada beigās un 2025. gadā būtiski svārstīsies, un centrālajām bankām būs ļoti ātri jāreaģē uz notikumiem pasaules ekonomikā.