Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
Virzot apstiprināšanai nākamā gada valsts budžetu, tiek plānots celt nodokļa likmi ienākumiem no kapitāla pieauguma. Vai nonākam situācijā, kad azartspēlēm un izlozēm ir labvēlīgāki nodokļu piemērošanas nosacījumi nekā ilgtermiņa ieguldījumiem?
Par Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības uzlabošanu jau daudzus gadus cīnās finanšu nozares pārstāvji un arī publiskā sektora struktūras, piemēram, Latvijas Banka. Tomēr reālas motivējošas darbības, lai veicinātu iedzīvotāju ieguldījumus, piemēram, nodokļu jomā ir ļoti maz. Gluži pretēji, virzot 2025. gada valsts budžeta projektu, tiek palielināta kapitāla pieauguma likme no 20 % uz 25,5 %.
Nonākam situācijā, kurā iedzīvotāji, kas veido ilgtermiņa uzkrājumus, piemēram pensiju 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vai arī ilgāka termiņa korporatīvajos parādu vērtspapīros, tiks aplikti ar lielāku nodokli arī par kapitāla pieaugumu, kas izveidojies līdz 2025. gadam, bet termiņa dēļ vēl nav realizēts. Ar Finanšu nozares asociācijas starpniecību esam iesnieguši priekšlikumus likumdevējam, lai novērstu šādu negodīgu ilgtermiņa uzkrājēju “sodīšanu”, tomēr atbalstu priekšlikumiem nesaņemam.
Turpretim azartspēļu un loteriju laimestiem ir īpaši labvēlīgi nodokļa piemērošanas nosacījumi, ko var traktēt kā valsts mērķtiecīgu azartspēļu stimulēšanu. Tāpat nav saprotama valsts atbalstošā loma azartspēļu biznesa attīstīšanā un popularizēšanā. Piemēram, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" apgrozījums šogad varētu pārsniegt jau 100 miljonus eiro, tie ir līdzekļi, ko iedzīvotāji varētu uzkrāt, stiprinot savu finanšu labklājību. Katru nedēļu valsts akciju sabiedrība apmaksā raidlaiku stundas garumā komerctelevīzijā ar mērķi popularizēt azartspēles, proti, veidojot raidījumu SuperBingo. Vienlaikus man nav zināms neviens valsts apmaksāts kvalitatīvs un regulārs TV raidījums, kas veicinātu ieguldījumu kultūru, skaidrotu finanšu tirgus pamatprincipus un sniegtu informāciju par iespējām vairot savu kapitālu. Vai tā ir apzināta valsts politika?
Šobrīd pozitīvs aspekts ir tas, ka kapitāla pieauguma nodoklis nav jāmaksā tikai par ienākumiem, kas veidojušies no Eiropas Savienības valsts un pašvaldību vērtspapīriem, tai skaitā Latvijas valsts krājobligācijām. Uzskatu, ka nepieciešams noteikt summu, kas kā ienākums no ieguldījumiem netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemēram, līdzīgi kā azartspēlēm – 3000 eiro gadā.
Mēs bieži diskutējam par vietējā kapitāla tirgus attīstību, kur diemžēl atkal jau esam vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībām. Gadiem ilgi reālas izmaiņas tā arī nav panāktas. Nosakot, ka ienākumi no Latvijā emitētiem - gan valsts un pašvaldību, gan privāto uzņēmumu kapitāla vai parāda vērtspapīriem netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, mēs varētu dot ievērojamu grūdienu kapitāla tirgus attīstībai, kas pozitīvi ietekmētu kopējo valsts ekonomiku.