Rūta Ežerskiene, Citadeles vadītāja un valdes priekšsēdētāja
2025. gada perspektīva liecina par atjaunotu optimismu un ekonomikas izaugsmi, kurai nepieciešama cieša sadarbība starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru. Kādas tendences mums ir iezīmējis 2024. gads un kas ir atslēgas punkti spēcīgai un noturīgai izaugsmes iespēju izmantošanai nākamgad?
Baltijas ekonomikā gaidāma izaugsme
2025. gadā prognozējam spēcīgāku ekonomisko izaugsmi katrā Baltijas valstī. Paredzam, ka Latvijas IKP pieaugums paātrināsies no 0,9 % 2024. gadā līdz 2,2 % 2025. gadā. Savukārt Lietuvas ekonomika 2025. gadā pieaugs par 2,9 %, salīdzinot ar 2,3 % pieaugumu 2024. gadā. Tāpat mūsu prognozes liecina, ka Igaunija 2025. gadā izkļūs no recesijas un atgriezīsies pie izaugsmes, IKP pieaugot par 2,4 % pēc vairāku gadu ekonomiskās lejupslīdes.
Viens no galvenajiem katalizatoriem spēcīgākai Baltijas reģiona ekonomiskajai izaugsmei ir lētāka nauda, proti, gaidāmais procentlikmju turpmāks samazinājums. Tirgus prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās samazināt procentu likmes inflācijas un ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās dēļ. Rezultātā tiek sagaidīts, ka ECB līdz 2025. gada jūnijam četras reizes samazinās likmes, kas atspoguļojas arī Euribor prognozēs – analītiķi prognozē, ka Euribor līdz 2025. gada vasarai samazināsies līdz aptuveni 2 %. Runājot par eirozonas valstīm, Baltijas reģions būs lielākais ieguvējs no zemākām ECB likmēm, pateicoties mainīgo likmju izplatībai aizdevumu struktūrā. Tāpēc, aizņemšanās izmaksām turpinot samazināties, mēs sagaidām, ka pieprasījums pēc aizdevumiem no uzņēmumiem un mājsaimniecībām pieaugs.
Kreditēšanā spēcīga izaugsmes dinamika
Lai gan procentu likmju samazināšanas cikls eirozonā vēl ir tālu no beigām, mēs jau redzam pozitīvu reakciju Baltijas kreditēšanas tirgos. Piemēram, jaunu hipotekāro kredītu līgumu skaits, kas noslēgts Citadele bankā Baltijas valstīs, šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir palielinājies par 86 %, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, un izsniegtā finansējuma apjoms ir pieaudzis par 108 %. Tāpat Baltijas centrālo banku apkopotie dati rāda, ka 2024. gada novembrī jaunu hipotekāro aizdevumu apjoms bija par 15 % lielāks nekā atbilstošajā periodā 2023. gadā. Salīdzinājumam – 2024. gada janvārī jauno hipotekāro aizdevumu apjoms samazinājās par 7 %.
Turpinām arī novērot spēcīgu pieprasījumu pēc aizdevumiem no uzņēmumu puses: 2024. gada novembrī uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoms Baltijas reģionā bija par 12 % lielāks nekā 2024. gadā. Šis pieprasījums liecina par uzticību reģiona ekonomiskajām perspektīvām un nostiprina banku lomu ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā.
Patērētāju noskaņojums uzlabojas
Novērojam, ka patērētāju noskaņojums pakāpeniski uzlabojas, un tādi sektori kā auto tirdzniecība sniedz pirmās atveseļošanās pazīmes. Saskaņā ar "Norstat Express" aptauju 6 % Latvijas iedzīvotāju plāno iegādāties jaunu automašīnu 2025. gadā. Pirmās pozitīvās tendences redzam automašīnu pārdošanas datos 2024. gada beigās.
Kapitāla tirgus jomā Latvija joprojām atpaliek no kaimiņvalsts Igaunijas, taču Latvijas tirgum ir ievērojams potenciāls. Vairāku Latvijas uzņēmumu iespējamās sākotnējās publiskās piedāvājuma (IPO) kampaņas varētu sniegt tik nepieciešamo stimulu, veicinot dziļāku kapitāla tirgus attīstību Baltijā.
Pārvarot nodokļu izaicinājumus, jātiecas pēc abpusēja dialoga
Lai gan izaugsmes perspektīvas ir iepriecinošas, 2024. gadā ieviestie nodokļu pasākumi radīja papildu spiedienu uz banku sektoru. Šīs iniciatīvas ietvēra augstākus peļņas nodokļus un plašākas fiskālās reformas, kas rada risku ierobežot banku spēju reinvestēt inovatīvos risinājumos un izaugsmē. 2025. gadā konstruktīvs dialogs starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru būs būtisks, lai nodokļu politika nodrošinātu līdzsvaru starp fiskālajām vajadzībām un mūsu ekonomikas un investīciju vides ilgtermiņa konkurētspēju
Turpināsies zaļā kreditēšana un digitālā transformācija
Runājot par Baltijas tirgu, Citadeles eksperti prognozē, ka turpināsies aktīva dažādu “zaļo” iniciatīvu finansēšana, jo šīs iniciatīvas palielina mūsu reģiona valstu enerģētisko neatkarību un ļauj sasniegt klimatneitralitātes mērķus. Bankas turpinās atbalstīt uzņēmumus, kuri būs gatavi ieguldīt energoefektivitātes paaugstināšanā.
2025. gadā turpināsies jau vairākus gadus aktīvi notiekošā uzņēmumu digitalizācija, jo darba spēka trūkums spiedīs uzņēmumiem meklēt veidus kā strādāt efektīvāk. Nākamgad visām pašvaldībām un valsts iestādēm Latvijā būs obligāti e-rēķini, un gadu vēlāk tie būs obligāti arī visiem uzņēmumiem. Turpināsies sadarbības padziļināšana starp bankām un dažādiem fintech uzņēmumiem, un kā viens spilgts šādas sadarbības piemērs ir “Klix” un “ESTO” sadarbības uzsākšana Baltijā, kas dos jaunu grūdienu e-komercijas attīstībai.
Ģeopolitika un globālie apsvērumi
Ģeopolitiskā nenoteiktība, tostarp izmaiņas ASV tirdzniecības politikā prezidenta Donalda Trampa vadībā, var ietekmēt Latvijas eksportētājus, īpaši ņemot vērā straujo Latvijas eksporta pieaugumu uz ASV pēdējos gados Ja vēl 2019. gadā Latvija eksportēja uz ASV preces par 208 miljoniem eiro, tad 2022. gadā Latvijas eksports bija trīskāršojies un sasniedza 612 miljonus eiro.
Vienlaikus militārie izdevumi paliks Baltijas valdību prioritāte, un aizsardzības sektorā sagaidāmi nozīmīgi ieguldījumi. Tas apliecina banku sektora atbalsta nozīmi publiskajām un privātajām iniciatīvām, kas stiprina reģionālo drošību un noturību.
Jāturpina cīņa ar krāpniekiem
Neapšaubāmi, arvien pieaugošā e-komercijas un dažādu elektronisko maksājumu attīstība sev līdzi nes strauju krāpšanas risku pieaugumu. Tas nozīmē to, ka bankām būs jāiegulda nozīmīgi līdzekļi IT sistēmu stiprināšanā un savu klientu izglītošanā. Banku spēja pretoties krāpšanas draudiem kļūs par arvien nozīmīgāku faktoru, izvēloties savu banku.
Kopumā, raksturojot šo gadu, varu teikt, ka atkārtoti apstiprinājās banku sektora noturības un pielāgošanās spējas. Ja tiks īstenota konstruktīva sadarbība starp politikas veidotājiem un nozari, esmu pārliecināta, ka 2025. gads var būt izaugsmes un iespēju gads gan finanšu sektoram, gan ekonomikai kopumā.