Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
2024. gads investīcijām finanšu tirgos, tai skaitā pensiju uzkrājumiem, bijis izaicinājumu pilns, taču vienlaikus bagāts ar iespējām. Akciju tirgus galvenokārt pozitīvi reaģēja uz tehnoloģiju sektora attīstību un spēcīgajiem ekonomikas rādītājiem, taču gada otrajā pusē pieauga svārstīgums. Obligāciju tirgos dominēja gaidas par procentu likmju samazinājumiem, kas uzlaboja augstāka riska aktīvu pievilcību. Lielākie ieguvēji bija tie pensiju uzkrājēji, kas izvēlējās augstāka riska ieguldījumu plānus, proti, plānus ar lielāku uzņēmumu akciju īpatsvaru.
Pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plāni, kuru ieguldījumu stratēģija paredz līdz pat 100 % no ieguldījumu plāna aktīviem ieguldīt uzņēmumu akcijās, 2024. gada laikā spējuši nodrošināt uzkrājuma vērtības pieaugumu pat līdz 28 %. Diversificētāku stratēģiju, t. i., ieguldījumu plānu ar uzņēmumu akciju īpatsvaru līdz 50 %, ienesīgums arī ir bijis labvēlīgs, sasniedzot līdz 14 % pieaugumu kopš gada sākumu. Savukārt konservatīvie ieguldījumu plāni ar mazāku riska profilu, kas iegulda tikai parāda instrumentos, kā ierasts, ir uzrādījuši mērenāku rezultātu, nodrošinot līdz 6,5 % uzkrājuma vērtības pieaugumu kopš gada sākuma. (Dati no manapensija.lv līdz 11.12.2024.)
Šī gada pirmajā pusē ASV IKP pieaugums pārsniedza prognozes, saglabājoties ap 3 %, kamēr patēriņš palielinājās. Eirozonā, neskatoties uz ekonomisko izaugsmi, inflācija saglabājās augsta, radot izaicinājumus Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajai politikai. Tomēr pasaules finanšu tirgos valdīja optimismā balstīta izaugsme, ko veicināja spēcīgi ekonomiskie rādītāji un tehnoloģiju sektora dominēšana. ASV akciju indeksi pieauga par 10 %, sasniedzot jaunus rekordus, kamēr Eiropas tirgi pieauga par 8 %. Attīstības valstīs izaugsme bija mērenāka, taču stabila, ar 4 % pieaugumu eiro izteiksmē. Tehnoloģiju sektors izcēlās ar mākslīgā intelekta attīstības rādītājiem, kas veicināja strauju investoru interesi. Augsta ienesīguma un attīstības valstu obligācijas uzrādīja stabilu pieaugumu (1–1,5 %). Vienlaikus etalona obligāciju ienesīgumi palielinājās, izraisot drošāku ieguldījumu instrumentu cenu kritumu.
Gada trešajā ceturksnī ASV Federālā rezervju sistēma turpināja pakāpeniski pazemināt procentu likmes, reaģējot uz inflācijas kritumu un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Arī eirozonā inflācija samazinājās zem 3 %, kas deva ECB iespēju atvieglot monetāro politiku. Finanšu tirgus dinamika palēninājās, lai gan kopējās tendences saglabājās pozitīvas. ASV tirgus pieauga par 5 %, Eiropas par 3 %, kamēr attīstības valstu tirgi īpaši izcēlās ar 6 % pieaugumu, pateicoties spēcīgam atbalstam un gaidām no Ķīnas valdības ekonomiskajiem stimuliem. Obligācijas pieredzēja ievērojamu cenu pieaugumu (4–5 %), jo investori sagaidīja turpmāku procentu likmju samazinājumu gan ASV, gan eirozonā.
Pēdējā ceturkšņa sākumā tirgus dinamika uzņēma negatīvu virzienu, atspoguļojot investoru piesardzību un pieaugošo svārstīgumu. Oktobrī ASV akciju indeksi piedzīvoja nelielu kritumu (–0,9 %), Eiropas tirgi saruka par 3,3 %, bet attīstības valstu tirgi zaudēja 4,5 % no savas vērtības. Lielākajā daļā sektoru notika obligāciju cenu samazinājums, izņemot Eiropas augstāka riska obligācijas, kuras saglabāja nedaudz pozitīvu dinamiku (+0,6 %). Tomēr novembris kļuva par izšķirošu mēnesi, jo ASV vēlēšanu rezultāti un republikāņu kandidāta Donalda Trampa pārliecinošā uzvara būtiski mainīja tirgus noskaņojumu. Attīstīto valstu akciju indeksi novembrī uzrādīja pārliecinošu izaugsmi, ko galvenokārt veicināja gaidas par D. Trampa administrācijas plānotajiem nodokļu un regulējuma atvieglojumiem. ASV akciju indekss pieauga visstraujāk – par nepilniem 6 %, īpašu kāpumu uzrādot finanšu, enerģijas un industriālo uzņēmumu akcijām. Pretēji tam medicīnas un veselības aprūpes sektors saskārās ar izaicinājumiem. Eiropas akcijas, neskatoties uz bažām par iespējamo ASV tirdzniecības politikas ietekmi, uzrādīja 1,1 % pieaugumu. Tomēr attīstības valstu akciju indekss samazinājās par 3,6 %, īpaši ietekmējot Ķīnu, kur akciju tirgus kritās par 4,4 %, neskatoties uz pozitīvākām pieprasījuma tendencēm oktobrī. Obligāciju cenas novembrī pieauga visos segmentos. Vācijas valdības obligācijas uzrādīja iespaidīgu kāpumu par 2,4 %, un Eiropas investīciju reitinga obligācijas sekoja ar 1,6 % pieaugumu. ASV investīciju reitinga un paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga attiecīgi par 1,3 % un 1,1 %. Arī attīstības valstu obligācijām izdevās saglabāt pozitīvu sniegumu, palielinoties par 1 % mēneša griezumā.
Nākotnē uzmanība tiks pievērsta centrālo banku politikai, inflācijas attīstībai un globālās ekonomikas noturībai, īpaši situācijās, kurās tirgus dalībnieki jūt pieaugošu nenoteiktību.
Kopš pensiju otrā līmeņa izveidošanas 2001. gada jūlijā līdz šī gada novembra beigām pensiju otrā līmeņa dalībnieki kopā veikuši iemaksas 6,6 miljardu eiro apmērā. Uzkrājuma pieaugums no ieguldījumiem finanšu tirgos līdz novembra beigām veidoja 2,16 miljardus eiro, kopējam iedzīvotāju pensiju otrā līmeņa uzkrājumam sasniedzot 8,77 miljardus eiro. Līdz 11. decembrim kopējie pensiju otrā līmeņa uzkrājumi jau sasnieguši 8,9 miljardus eiro, kas uz vienu sistēmas dalībnieku vidēji ir 6,8 tūkstoši eiro. Tomēr jāņem vērā, ka aktīvo dalībnieku īpatsvars ir aptuveni 70 % no kopējiem 1,3 miljoniem dalībnieku un šo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju individuālais uzkrājums pensiju otrajā līmenī ir ievērojami lielāks nekā minētais sistēmas vidējais uzkrājums.