Valdības rosinātās izmaiņas Latvijas pensiju sistēmā mudinās 33 % iedzīvotāju domāt par papildu uzkrājumu veidošanu vai investīcijām, taču 24 % no tiem uzkrājumus vai ieguldījumus plāno veikt ārpus pensiju sistēmas, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja*.
Tikai 6 % uzskata, ka viņu pensija nākotnē būs pietiekama, tāpēc potenciālās izmaiņas – samazināts iemaksu apmērs pensiju 2. līmenī – viņus neuztrauc. Vismazākās raizes par izmaiņām pensiju sistēmā ir jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī cilvēkiem, kuriem līdz pensijai atlicis salīdzinoši neliels laiks (vecuma grupa 60+). Savām vajadzībām atbilstošu pensiju nākotnē biežāk paredz saņemt tie iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumi ir robežās no 1251 līdz 1500 eiro, liecina aptaujas dati.
Rosinātās izmaiņas 24 % respondentu motivēs veidot papildu uzkrājumus vai ieguldījumus, taču ne pensiju sistēmas ietvaros – 14 % veidos papildu uzkrājumus skaidrā naudā vai krājkontā, 5 % veiks ieguldījumus akciju tirgū vai obligācijās, savukārt vēl 5 % plāno iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu. Kā liecina aptauja, plānotās izmaiņas mudinās 9 % vairāk ieguldīt arī pensiju 3. līmenī. Biežāk to plāno darīt respondenti, kuri vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu, kā arī tie, kuri pelna 1251 – 1500 eiro mēnesī.
“Aptaujas dati ļauj secināt, ka iespējamās izmaiņas pensiju sistēmā jau šobrīd mudina iedzīvotājus domāt par alternatīviem veidiem, kā krāt individuāli. Ja trešdaļa iedzīvotāju patiešām veidos uzkrājumus vai ieguldīs pašu spēkiem, tas kopumā būs pozitīvs solis sabiedrības finanšu pratības attīstībā, taču pieredze rāda, ka vismaz līdz šim dažādas papildu iespējas cilvēki izvēlas salīdzinoši reti. Tāpat daudziem neizdodas arī izveidot finanšu drošības spilvenu, kas spētu nosegt izdevumu apjomu vismaz sešu mēnešu apmērā," norāda Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.
Lai spētu sevi pienācīgi nodrošināt vecumdienās, 10 % respondentu sāks domāt par darba mūža pagarināšanu arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Šādas domas biežāk ir iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kā arī tiem, kuru ikmēneša atalgojums svārstās no 751 līdz 1000 eiro.
“Jau šobrīd redzam, ka, reaģējot uz potenciālām izmaiņām pensiju regulējumā, pietiekami liela sabiedrības daļa sāk saprast, ka algots darbs būs jāstrādā arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Patiesībā jau šobrīd ir skaidrs, ka pieaugs spiediens uz sociālo budžetu – tas nozīmē, ka nākotnē darba gaitu turpināšana pēc pensijas vecuma būs scenārijs, ar ko saskarsies arvien lielāks iedzīvotāju skaits,” tā K. Purgailis.
Katrs trešais jeb 33 % respondentu norāda, ka jebkuras izmaiņas pensiju sistēmā rada neuzticību un šaubas par to, vai pensiju vispār izdosies saņemt. To visbiežāk pauduši iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadu vecumam un cilvēki, kuri nedzīvo galvaspilsētā. Aptaujas dati liecina, ka 10 % sabiedrības par vecumdienām un pensiju nedomā vispār. Šādi atbildējis katrs piektais jaunietis vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Vēl 9 % atklāj, ka par gaidāmajām izmaiņām nav dzirdējuši.
* Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par plānotajām izmaiņām pensiju sistēmā banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.