Pieprasījums pēc mājokļiem reģionos pieaug, un pēdējo gadu laikā ir krietni paplašinājušās teritorijas ārpus Rīgas, kurās pieejams finansējums īpašuma iegādei. Būtiski mainījies arī pircēja portrets – dzīvesvietu izvēlas reģionā, bet strādā Rīgā vai pat ārpus Latvijas, attālināti, secināja eksperti bankas Citadele rīkotajā diskusijā par mājokļiem reģionos.
Samazinoties procentu likmēm, pieaug hipotekārās kreditēšanas apjomi un arī iedzīvotāju interese par īpašumiem reģionos. Tomēr izvēles iespējas pagaidām ir visai ierobežotas – padomju laika daudzdzīvokļu nami vai privātmājas, kā arī lauku īpašumi sliktā tehniskā stāvoklī, atzina eksperti. Nepieciešams attīstīt jaunus projektus un renovēt vai pārbūvēt esošās ēkas, nodrošinot iedzīvotājiem mūsdienīgus mājokļus reģionos.
“Mainās reģiona mājokļa pircējs – vēl pirms pāris gadiem īpašumus reģionos iegādājās cilvēki, kuri tur arī strādāja, bet šobrīd īpašumus reģionos bieži izvēlas pircēji, kuri strādā attālināti Rīgā vai pat ārpus Latvijas,” norāda Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru attiecību vadītājs.
Banka Citadele šogad finansējusi par 83 % vairāk mājokļu iegādes darījumu nekā šajā pašā periodā pirms gada. Finansējums īpašuma iegādei ārpus Rīgas ir audzis proporcionāli kopējiem apjomiem – aptuveni puse jeb 52 % mājokļa kredītu ir izsniegti Rīgā, 21 % Rīgai pieguļošajā apkaimē un 27 % tālākos reģionos no galvaspilsētas.
“Pēdējos piecos gados ir krietni paplašinājušās teritorijas, kur bankas izsniedz mājokļu finansējumu. Pilsētās un ekonomiskajos centros kreditēšanas nosacījumi ir tādi paši kā Rīgā, un finansējums ir pieejams. Izaicinājums ir finansējuma izsniegšana reģionos ārpus pilsētām, ainaviskās, skaistās un it kā pieprasītās vietās, kur līdz šim darījumi nav notikuši. Tas apgrūtina īpašuma novērtējumu un likviditāti, kā arī ļoti bieži lauku īpašumi ir sliktā tehniskā stāvoklī,” atzīst A. Zeiļa.
Visbiežāk, iekustinot tirgu, pirmie darījumi parasti notiek vai nu ar Attīstības finanšu institūcijas Altum, vai pašvaldību atbalstu.
“Altum izsniegto garantiju apjoms reģionos ir pieaudzis līdz 38 %, un tas ietver ne tikai garantijas mājokļa iegādei. Redzam, ka Altum atbalsta iespējas strādā un veicina attīstību. Piemēram, ar Altum atbalstu energoefektivitātes programmas ietvaros renovējot māju, redzam, ka mainās arī kopējā situācija – tiklīdz atjauno māju kādā konkrētā vietā, izkustas arī kopējais īpašumu tirgus un bankas ir gatavas tur finansēt īpašumus,” norāda Olita Untāla, Altum Vidzemes reģiona vadītāja.
Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltics" izpētes un konsultāciju nodaļas vadītāja Agija Vērdiņa norādīja, ka pēdējos trīs gados reģionos ir uzbūvēti 160 dzīvokļi: “Tas ir ļoti maz. Ja mēs runājam par īpašumiem reģionos, tad izvēle ir vai nu padomju laika nami, vai privātmājas. Turklāt, ja ir vēlme veikt darījumu godīgi, būs grūti saņemt finansējumu, jo reģionos ir problēmas ar ēnu ekonomiku – netiek norādītas patiesās darījumu summas, līdz ar to arī īpašuma vērtējums būs krietni zemāks.”
Viņa uzsver, ka Rīgā strādājošie Skandināvijas, Igaunijas un Lietuvas attīstītāji sākuši izrādīt interesi par iespējām būvēt mājokļus reģionos, lai gan pirms trīs vai četriem gadiem par reģioniem vispār netika runāts. Vienlaikus jāmeklē sadarbības iespējas, piemēram, ar pašvaldībām, jo pirktspēja reģionos ir zemāka, bet būvniecības izmaksas – tādas pašas kā Rīgā.
Jānis Plotnieks, daudzdzīvokļu projekta "Siguldas parks" attīstītāja pārstāvis, atzina, ka ir ļoti svarīgs dialogs attīstītājiem ar pašvaldībām, lai saprastu pieprasījumu pēc mājokļiem reģionos. Viņš uzsvēra, ka ir diezgan liela konkurence starp pašvaldībām, lai piesaistītu sev iedzīvotājus, un arī uzņēmēji vērtē, kādas iespējas, pakalpojumus un infrastruktūru pašvaldība piedāvā.
“Pēdējos gados Kuldīgā iedzīvotāji vairāk ir atgriezušies vai ieradušies uz dzīvi nekā devušies prom. Cilvēkiem ir stimuls atgriezties šeit pēc mācībām vai ģimenes dibināšanas, kā arī ierasties kā jaunā dzīvesvietā. Kad uzrunājam tos, kuri atgriežas, lielākā motivācija ir patīkama vide, sasniedzami attālumi, maz laika ceļā, bērni var droši aiziet uz pulciņiem un nodarbībām, turklāt nereti bez maksas. Dzīves vide un pakalpojumu pieejamība ir būtisks faktors,” saka Kaspars Rasa, Kuldīgas attīstības aģentūras vadītājas vietnieks. Viņš arī norāda, ka Kuldīga ir rezervējusi vairākus zemesgabalus, kuros potenciāli dažādās sadarbības formās, piemēram, privātā un publiskā partnerībā, varētu būvēt jaunu dzīvojamo fondu.
Šogad reģionos ar bankas Citadele finansējumu visbiežāk iegādāti īpašumi Jelgavā un Jelgavas novadā, Ogrē un Ogres novadā, Siguldā un Siguldas novadā, Liepājā un Dienvidkurzemes novadā, Valmierā un Valmieras novadā, Cēsīs un Cēsu novadā. Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Ogrē ir finansēti arī dzīvokļi jaunos projektos, starp kuriem ir gan no jauna celtas daudzīvokļu mājas, gan projekti, kur attīstītājs rekonstruējis, mainot ēkas lietošanas veidu.