Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Latvijas rūpniecības sektorā 2024. gada augusts ir atnesis pozitīvus rezultātus, atspoguļojot nozares kopējo stabilitāti un spēju pielāgoties sarežģītajiem globālās ekonomikas apstākļiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, rūpniecības produkcijas apjoms šajā periodā pieaudzis par 2,1 % salīdzinājumā ar 2023. gada augustu, kas ir nozīmīgs pavērsiens pēc iepriekšējiem mēnešiem, kuros bija vērojama stagnācija vai samazinājums. Otro mēnesi pēc kārtas redzam nozares pieaugumu, kura temps palielinās – jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, pieaugums bija 1,4 %. Salīdzinot ar 2024. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms augustā palielinājās par 2 %, nostiprinot pozitīvo tendenci gan rūpniecībā kopumā, gan vairākās atsevišķās nozarēs.
Viens no izteiktākajiem pieaugumiem vērojams ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kur ražošanas apjoms pieaudzis par 7,5 %. Šis kāpums norāda uz pieaugošo pieprasījumu pēc vietējiem resursiem un materiāliem, kas tiek izmantoti gan iekšzemes tirgū, gan eksportam. Vēl lielāks pieaugums reģistrēts elektroenerģijas un gāzes apgādē (+18,4 %), kurā būtisku lomu spēlējusi koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjoma palielināšanās. Šis kāpums ir būtisks enerģētikas nozares kontekstā, jo norāda uz augošu efektivitāti un spēju nodrošināt stabilu energoapgādi vietējiem patērētājiem, vienlaikus mazinot atkarību no ārējiem energoresursiem.
Tomēr kopējie nozares panākumi nav viennozīmīgi, jo apstrādes rūpniecībā ražošanas apjoms krities par 0,9 %. Neraugoties uz to, dažās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs izaugsme bija ievērojama. Piemēram, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē ražošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, pieauga par iespaidīgiem 45 %, kas liecina par pieaugošo pieprasījumu pēc kuģu un laivu remonta un apkopes, visa veida iekārtu un ierīču remonta un apkopes, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšanas. Arī tekstilizstrādājumu ražošanā (+15,1 %), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (+11,5 %) un ķīmisko vielu un produktu ražošanā (+9,9 %) fiksēti ievērojami pieaugumi.
Pozitīva tendence vērojama arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kas ir viena no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm Latvijā. Šajā sektorā reģistrēts 1,5 % pieaugums pret iepriekšējā gada augustu, kas, lai arī nav straujš, tomēr norāda uz stabilizāciju pieprasījumam pēc koka izstrādājumiem gan būvniecības, gan citu nozaru vajadzībām. Tomēr šī gada astoņu mēnešu kopējais apjoms, salīdzinot 2023. gada astoņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,8 %. Šīs nozares stabilitāte ir būtisks elements Latvijas ekonomikā, jo koka izstrādājumi ir viens no valsts eksporta stūrakmeņiem.
Tomēr jāatzīmē, ka ne visas nozares piedzīvoja pozitīvu izaugsmi. Ievērojams ražošanas apjoma kritums fiksēts elektrisko iekārtu ražošanā (-18,4 %), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (-9,8 %), kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (-6,2 %). Šie rādītāji var būt saistīti ar globālajiem tirgus apstākļiem, pieprasījuma samazināšanos atsevišķās rūpniecības nozarēs. Savukārt dzērienu ražošanā fiksēts kritums par 2,5 %.
Svarīgi atzīmēt arī apstrādes rūpniecības apgrozījuma rādītājus. Salīdzinot ar 2023. gada augustu, apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem palielinājās par 0,1 %, kas, lai arī ir neliels pieaugums, tomēr norāda uz zināmu stabilitāti tirgū. Vietējā tirgū apgrozījums pieauga par 5,1 %, kas apliecina, ka vietējais patēriņš ir stabils, savukārt eksportā apgrozījums samazinājās par 2,7 %, kas saistīts ar ārējiem tirgus faktoriem, tostarp pieprasījuma kritumu eirozonā (-4,1 %) un ārpus tās (-1,4 %).
Augusta dati iezīmē otro mēnesi pēc kārtas, kad rūpniecības sektorā vērojams pieaugums, kas liecina par nozares spēju pielāgoties sarežģītajai globālajai situācijai. Tas, vai rūpniecības izaugsme turpināsies arī nākamajos mēnešos, būs atkarīgs no ārējiem faktoriem, tostarp globālajām ekonomikas tendencēm, īpaši Eiropā.