Lai izkrāptu naudu no iedzīvotājiem, finanšu krāpnieki veic maldinošus zvanus un cenšas pārliecināt, ka upura telefons ir inficēts ar vīrusu. Sarunas laikā bieži vien ir iesaistītas vairākas personas – krāpnieki uzdodas arī par policijas un bankas darbiniekiem, informē bankas Citadele IT drošības daļa.
“Pēdējā laika novērojumi liecina, ka aktivizējušies viltvārži, kuri, uzdodoties par mobilo sakaru operatoru drošības speciālistiem, cenšas pārliecināt upuri, ka viņa viedtālrunis ir inficēts ar vīrusu vai pat uzlauzts. Sarunas laikā krāpnieki cenšas noskaidrot, kurās bankās iedzīvotājam ir aktīvi konti, un informē, ka drīzumā gaidāms zvans arī no bankas un policijas,” krāpnieku shēmu iezīmē Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.
“Pēc tam krāpnieki pieprasa viedtālrunī uzstādīt attālinātās piekļuves rīkus, piemēram, AnyDesk un paskaidro, kāda informācija lietotnē jāievada. Ar attālinātās pieejas rīkiem krāpnieki iegūst piekļuvi internetbankai, pēc tam var sekot aicinājums pārskaitīt naudu. Tāpat krāpnieki it kā drošības nolūkos cenšas upuri pierunāt atdot maksājumu karti un PIN kodus viltus kurjeram, policijas vai bankas darbiniekam,” norāda R. Birzgalis.
Novērojumi liecina, ka krāpnieki samērā bieži telefonsarunu mēģina novirzīt uz saziņas lietotni WhatsApp, lai pēc tam pieprasītu upuri dalīties ar ekrāna saturu.
Iedzīvotājiem jāatceras, ka ne banku, ne policijas darbinieki nekad neprasīs:
- uzstādīt attālinātās piekļuves rīkus un dalīties ar viedtālruņa ekrāna saturu;
- internetbankas piekļuves datus;
- maksājumu kartes CVV kodu vai PIN kodu;
- konta bilanci;
- nosaukt kodus, kas nosūtīti īsziņā;
- izņemt naudas līdzekļus un nodot tos glabāšanā;
- nodot maksājumu kartes.