Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists
Latvijas ekonomikā pērnais gads ir aizvadīts ar mīnus zīmi un nelielu recesiju. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais sākotnējais novērtējums, Latvijas IKP pērnā gada pēdējā ceturksnī sarucis par 0,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pieauga par 0,4 %. Inflācija un joprojām gana augstās energoresursu cenas, straujais procentu likmju kāpums un vājš ārējais pieprasījums rūpniecībā ir galvenie iemesli, kādēļ Latvijas IKP pērn kopumā saruka par 0,6 %. Pērnā gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada 4. ceturksni Latvijā par 3,6 % pieauga ražojošo nozaru izlaide, savukārt pakalpojumu nozaru izlaide un produktu nodokļu iekasēšana saruka par attiecīgi 0,7 % un 9,2 %.
Ekonomikas kritums pērn, protams, nav laba ziņa, tomēr uz 2024. gadu gan, manuprāt, varam raudzīties ar piesardzīgu optimismu, un tam vajadzētu būt labākam par iepriekšējo.
Straujais cenu kāpums ir beidzies, un inflācija Latvijā jau vairākus mēnešus ir zem 2 %, procentu likmes vairs neaug un finanšu tirgi gaida strauju likmju mazināšanu šogad, savukārt Eiropas ekonomikā ir redzamas stabilizācijas pazīmes. Bloomberg aptaujātie analītiķi gan ASV, gan eirozonā 2024. gadā prognozē izaugsmi 0,5-1,5 % robežās. Uzņēmēju aptaujas liecina, ka Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas liek domāt, ka no 2024. gada 2. ceturkšņa ir gaidāms ražošanas aktivitātes pieaugums arī Latvijā. Tas dos pozitīvu impulsu arī transporta nozarē. Tāpat inflācija ir būtiski mazinājusies, bezdarbs ir zems un ienākumi turpina augt. Algu pieaugums ir sācis noķert cenu kāpumu, par ko liecina tas, ka iedzīvotāju noguldījumi bankās atkal ir sākuši augt un pērnā gada decembrī mazumtirdzniecībā atkal ir pozitīvs pieaugums. Pirktspējas pieaugums ir pozitīvs signāls tirdzniecībai un iekšējo pakalpojumu nozarēm, kurās pieprasījums bija vājš un apjomi neauga. Ja atkal augs gan rūpniecība, gan patēriņš, tad augs arī visa ekonomika.
Tomēr izaugsme nav gaidāma visur, un šobrīd vājākais posms eirozonas ekonomikā ir būvniecība. Līdz ar procentu likmju kāpumu daudzās valstīs ļoti strauji ir atdzisis nekustamo īpašumu tirgus. Piemēram, Vācijā no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms sarucis par vairāk nekā 50 % un uzņēmumu īpatsvars, kas saka, ka nepietiekams pieprasījums ir lielākais izaicinājums, ir lielāks nekā 2008. gada krīzē, savukārt Zviedrijā par vairāk nekā 60 % samazinājusies jaunu mājokļu būvniecības uzsākšana. Tādēļ atkopšanās Latvijas rūpniecībā, visticamāk, būs mērena un neattieksies uz būvmateriālu ražotājiem.
Tikmēr Latvijas būvniecības uzņēmēju noskaņojums ir stabils un mājokļu tirgū Latvijā nav vērojams tik dramatisks aktivitātes kritums, kā citur eirozonā. Kopš 2022. gada no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms ir sarucis par 25-30 %, nekustamo īpašumu darījumu un izsniegto būvatļauju skaits Latvijā ir atgriezies 2019. gada līmenī, un nekustamo īpašumu attīstītāju plāni kļuvuši piesardzīgāki. Tomēr klientu pusē redzam, ka interese par mājokļu iegādi joprojām ir. Latvijas mājsaimniecību saistības kopumā ir zemas, tādēļ bažām par lielu kritumu, manuprāt, nav pamata. Visbeidzot, 2024. gadā vājāku privātā sektora pieprasījumu būvniecībā 2024. gadā daļēji kompensēs valsts budžetā plānotais investīciju pieaugums, protams, ja spēsim ES fondu līdzekļus paņemt un realizēt plānotos projektus.
Protams, ekonomikā risku joprojām ir daudz un izaugsme nav garantēta. Karš Ukrainā turpinās, enerģijas krīze pilnībā nav pārvarēta un Eiropas, kā arī ASV ekonomikās joprojām ir redzami signāli, kas norāda uz iespējamu recesijas tuvošanos. Arī enerģijas tirgū akūtā krīzes fāze ir beigusies, taču piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir ļoti trausls. Tādēļ strauja ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, nav gaidāma un salīdzinājumā ar 2023. gadu Latvijas IKP varētu pieaugt par 2 %.