Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
Sekojot līdzi diskusijām par valsts budžeta tapšanas procesu, nav iespējams nedzirdēt aplamas tēzes par Latvijas pensiju sistēmas efektivitāti. Publiskajā telpā izskanējušais liek vaicāt – vai sabiedrība tiek uzskatīta par muļķiem vai tomēr lēmumu pieņēmējiem trūkst izpratnes par mūsu pašu pensiju sistēmu?
Vai pensiju 1. līmenis tiešām ir efektīvāks par otro?
Šī tēze pēdējā laikā regulāri izskanējusi no vairākām amatpersonām, cenšoties pamatot, kāpēc nepieciešams veikt izmaiņas pensiju sistēmā un samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas. Pēc jaunākās informācijas samazinājums tiek plānots no 6 % uz 5 %, pārnesot 1 % uz pensiju 1. līmeni. Savukārt vēl nesen izskanēja ierosinājums pensiju 2. līmeņa iemaksas samazināt uz 4 %, pievienojot 1 % pensiju 1. līmenim, bet vēl 1 % izmantojot darba nodokļu sloga mazināšanai.
Lai saprastu, kāpēc šāds politiķu arguments liek neizpratnē saķert galvu, jāiezīmē būtiska atšķirība starp pensiju 1. un 2. līmeni. Pensiju 1. līmenī šobrīd tiek novirzīti 14 % no katra strādājošā ikmēneša algas. Teorijā šiem 14 % būtu jāveido lielākā daļa mūsu vecumdienu kapitāla. Kas šo sistēmu padara pievilcīgu uz papīra, ir pensijas kapitāla indeksācija –uzkrājumam katru gadu tiek piemērots koeficients, ņemot vērā vidējo algu un sociālā budžeta pieaugumu. Šī formula diemžēl ir uzkonstruēta bez ekonomiskā pamatojuma, proti, ilgtermiņā pensijas uzkrājums indeksācijas dēļ aug ar labu atdevi un paradoksāli – straujāk nekā to spēj paveikt finanšu tirgi, taču realitātē šie 1. līmeņa uzkrājumi tiek izmantoti esošo pensionāru finansēšanai. Būtiski saprast, ka 1. līmeņa uzkrājums nav kapitāls, kas ir tavā rīcībā, tas drīzāk jāuztver kā solījums no Valsts puses to izmaksāt tad, kad būs pienākusi tava kārta. Un ar nosacījumu, ka valsts attiecīgajā brīdī (pēc 10, 20, 30 gadiem) būs ar pietiekami spēcīgu ekonomiku, lai šo solījumu izpildītu.
Tikmēr pensiju 2. līmenī šobrīd ikviens iemaksā 6 % no savas ikmēneša algas. Šie līdzekļi nonāk pensijas pārvaldnieku rīcībā un tiek investēti finanšu tirgos – galvenokārt uzņēmumu akcijās vai dažāda veida obligācijās. Tie ir reāli līdzekļi, kuru ienesīgums ir atkarīgs no notikumiem pasaules ekonomikā. Šos abus līmeņus pēc būtības nav iespējams korekti salīdzināt – 1. līmeņa uzkrājums ir Valsts nākotnes solījums, kuru izmanto šī brīža pensiju izmaksai, savukārt 2. līmeņa līdzekļi ir mūsu katra maks un uzkrājums nākotnei. Līdz ar to arguments par 1. līmeņa it kā augstāku efektivitāti iztur kritiku tikai Excel tabulās bez ilgtermiņa redzējuma un sasaistes ar nākotnes ekonomisko situāciju valstī.
Diemžēl pašreizējās nodokļu reformas piedāvājums aicina mazināt ekonomiski pamatotā 2. līmeņa nozīmi un kāpināt iemaksas 1. līmenī. Nav jābūt finanšu pasaules ekspertam, lai saprastu, ka šis risinājums nav ilgtspējīgs, jo pienāks brīdis, kad Excel formulās iezīmētie līdzekļi būs jāizmaksā nākamo paaudžu pensionāriem. Ja vēlamies domāt ilgtermiņā, nepieciešams veidot sistēmu, kurā 1. un 2. līmeņa iemaksu proporcijas būtu sabalansētākas.
Nepopulāri lēmumi būs arī turpmāk
Skaitļi ir nepielūdzami. Latvijā pensiju izdevumi šobrīd veido 3,2 miljardus gadā jeb 7,6 % no IKP. Pat ja iemaksas pensiju pirmajā līmenī saglabātos līdzšinējā 14 % līmenī un mēs turpinām izmantot indeksācijas pieeju, tad, pēc CBL Asset Management aplēsēm, jau pēc pieciem gadiem pensiju izmaksām būs nepieciešami papildu 754 miljoni, kas būs jau 7,9 % no tā brīža prognozētā IKP. Savukārt 2040. gadā slogs uz sociālo budžetu augs vēl vairāk – pensiju izmaksām vajadzēs jau 7,3 miljardus eiro jeb 8,4 % no prognozētā IKP.
Skaidri redzam, ka, lai šādu sistēmu uzturētu, Latvijas ekonomikai jāaug krietni straujāk nekā šobrīd tiek prognozēts, t.i., nominālā IKP prognozētais ilgtermiņa pieaugums ir vidēji 5 % gadā. Ja tas nenotiks, tad šobrīd, iespējams, pašiem lēmumu pieņēmējiem nenojaušot, tiek sagatavota augsne ļoti nepopulāru un skarbu lēmumu pieņemšanai nākotnē, ieskaitot pensijas vecuma sliekšņa celšanu, budžeta izdevumu samazināšanu citās sociālajās jomās vai pat indeksācijas reversēšanu u.tml. Palielinot iemaksu apjomu “uz papīra” veidotajā pensiju 1. līmenī, diezgan droši var teikt, ka šī putra būs jāstrebj, iespējams, jau pēc 5-7 gadiem.