Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists
Lai arī Latvijas ekonomikas izaugsme šogad ir apstājusies un vairākas nozares atrodas recesijā, darba tirgu Latvijā tas pagaidām būtiski nav ietekmējis. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati, šī gada trešajā ceturksnī bezdarbs Latvijā bija 6,5 %, un salīdzinājumā ar 2022. gadu bezdarbs Latvijā ir pat nedaudz sarucis. Līdz ar to bezdarbs Latvijā šobrīd ir ļoti tuvs Eiropas Savienības vidējam līmenim un mazāks nekā, piemēram, Igaunijā vai Zviedrijā, kur bezdarbs pēdējās desmitgadēs gandrīz vienmēr ir bijis zemāks nekā Latvijā. Tomēr, lai arī ir vērojams bezdarba līmeņa samazinājums, Latvijas darba tirgū ir jūtams, ka Latvijas ekonomika šogad neaug. Piemēram, kopš gada sākuma ir samazinājies darba sludinājumu un brīvo vakanču skaits, kā arī rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs mazāk uzņēmumu norāda darbaspēka trūkumu kā galveno izaugsmi ierobežojošo faktoru. Pagaidām gan šīs tendences neatspoguļojas nedz bezdarba kāpumā, nedz lēnākā algu pieaugumā.
Bezdarbs vēl nav atgriezies 2019. gada līmenī
Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika, neskaitot inflāciju, bija par gandrīz 5-6 % lielāka nekā 2019. gada nogalē, pirms pandēmijas sākuma, tomēr bezdarbs joprojām nav atgriezies 2019. gada beigu līmenī. Lai arī šajā laikā ir pieaudzis darba vietu skaits veselības aprūpē, biznesa un IT pakalpojumos, kā arī atsevišķās rūpniecības nozarēs, šis pieaugums nav spējis kompensēt nodarbinātības samazinājumu transporta, tirdzniecības un atsevišķās iekšējo pakalpojumu nozarēs. Pakalpojumu nozaru darbība pēc COVID-19 pandēmijas beigām ir atjaunojusies, taču diemžēl ne visur esam atpakaļ iepriekšējā līmenī. Piemēram, tūristu skaits Latvijā septembrī joprojām bija par gandrīz 30% zemāks nekā 2019. gada septembrī, un to īpaši izjūt populārākajās ēdināšanas, izmitināšanas un tirdzniecības vietās.
Tuvākā gada laikā nevaram izslēgt bezdarba pieaugumu
Eiropas ekonomika šobrīd neaug, Latvijas rūpniecībā turpinās lejupslīde, iekšējais patēriņš šobrīd neaug inflācijas dēļ. Savukārt būvniecībā tuvākās nākotnes perspektīvas ir ļoti neskaidras, jo nozare arvien vairāk izjūt procentu likmju kāpuma ietekmi uz iedzīvotāju iespējām iegādāties nekustamos īpašumus un uzņēmumu vēlmi investēt. Vājāka ekonomikas izaugsme šogad jau ir izraisījusi nelielu bezdarba pieaugumu Igaunijā, īpaši apstrādes rūpniecībā un dažās pakalpojumu nozarēs, piemēram, jaunuzņēmumos, kur procentu likmju kāpums ir samazinājis piekļuvi finansējumam. Vienlaikus situācija Latvijā atšķiras no Igaunijas, jo Igaunijā ir būtiski augstāks mājsaimniecību un uzņēmumu parāda līmenis nekā Latvijā, tādēļ ekonomika daudz vairāk izjūt procentu likmju kāpumu, kā arī Igaunijas ekonomika ir daudz ciešāk saistīta ar Skandināvijas valstīm, kas šobrīd piedzīvo lejupslīdi.
Vidējā termiņā bezdarbs Latvijā, visticamāk, turpinās samazināties
Iedzīvotāju skaits darba spējas vecumā Latvijā katru gadu sarūk un vienlaikus aug strādājošo skaits pensijas vecumā. Piemēram, šī gada trešajā ceturksnī 6,5 % no visiem nodarbinātajiem Latvijā bija vecumā virs 65 gadiem. Tajā pašā laikā Latvijas ekonomikai izaicinājums varētu būt konkurētspējas saglabāšana. Mazāk kā četru gadu laikā Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par 40 % un, lai arī cenu kāpums šajā laikā arī ir bijis ļoti liels, tas var radīt sarežģījumus mūsu konkurētspējai. Pozitīvi ir tas, ka pagaidām pārliecinošu signālu, ka mums būtu jāuztraucas par konkurētspēju, nav. Tomēr eksporta apjomi šogad sarūk, ārējās tirdzniecības bilance Latvijai ir pasliktinājusies un mums svarīgajās eksporta pakalpojumu nozarēs lielas pārmaiņas nākotnē var ienest automatizācija un daudz plašāka mākslīgā intelekta izmantošana.