Simona Striževska, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste
Ieturot pirmo pauzi kopš likmju celšanas sākuma, Eiropas Centrālā banka (ECB) un tās darbs pie inflācijas ierobežošanas nonācis stadijā, kad būtiskākais likmju pieaugums varētu būt aiz muguras, bet nākamos soļus, tostarp likmju nemainīšanu vai mazināšanu, galvenokārt ietekmēs turpmākais ekonomikas pulss. Kādas prognozes par likmju kritumu ir tirgus dalībniekiem, un ar kādu noskaņojumu strādā Eiropas ražotāji?
Kā jau bija gaidīts, ECB depozīta likme pēc pēdējās baņķieru sapulces palikusi nemainīga – 4,0 % un refinansēšanas likme 4,5 % apgabalā. Kaut arī likmju celšanas cikls eirozonā acīmredzot ir noslēdzies, ECB lika noprast, ka likmju samazināšana pagaidām nav ECB dienaskārtībā un likmes varētu palikt pašreizējā ierobežojošajā līmenī ilgāku laiku.
Līdzīgi kā iepriekš, ECB turpinās balstīt monetāros lēmumus uz jaunākajiem datiem. Pēc ECB sēdes tirgus dalībnieki nedaudz pazemināja savas likmju prognozes nākamajiem gadiem. Saskaņā ar fjūčeru jeb nākotnes cenām tirgus dalībnieki vismaz tuvākā pusgada laikā likmju samazinājumus eirozonā neprognozē, taču paredz, ka likmes tuvāko 2 – 3 gadu perspektīvā sevišķi zemāk par 2,75 – 3,00 % apgabalu nepazemināsies.
Oktobrī eirozonas biznesa noskaņojums atkal pasliktinājies
Saskaņā ar pirmo novērtējumu pakalpojumu sektora uzņēmēju noskaņojuma indekss (PMI – Purchasing Managers Index) oktobrī sasniedzis zemāko līmeni kopš 2021. gada sākuma, trešo mēnesi pēc kārtas pavadot pesimisma zonā. Oktobrī padziļinājies pesimisms arī eirozonas ražotāju vidū. Jauno pasūtījumu kritums turpinājis nomākt biznesa noskaņojumu abos segmentos.
Spriežot pēc menedžeru atziņām, pasūtījumu trūkums sācis negatīvi atbalsoties arī uzņēmēju vēlmē algot jaunos darbiniekus un turpinājis ierobežot cenu pieaugumu gala patērētājiem. Arī patērētāju noskaņojums oktobrī nedaudz pasliktinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
ASV ekonomika 3. ceturksnī uzrādījusi spēcīgākos rezultātus kopš 2021. gada nogales
Ceturkšņa griezumā ASV IKP pieaudzis par 1,2 % jeb par 4,9 % anualizētā izteiksmē, kas ir vidēji divreiz straujāk nekā iepriekšējos četros ceturkšņos. Izaugsmi trešajā ceturksnī galvenokārt uzturējuši mājsaimniecību un valdības tēriņi. Tiem palīdzējis arī preču krājumu pieaugums. Ārējā sektora un investīciju pienesums 3. ceturkšņa izaugsmes ciparam bijis tuvu nullei, taču investīcijas mājokļu būvniecībā pirmo reizi nepilnu divu gadu laika uzrādījušas pieaugumu ceturkšņa griezumā. IKP apjoms 3. ceturksnī bijis par 2,9 % lielāks nekā pirms gada.
Pēdējo mēnešu laikā ASV ekonomikas prognozes piedzīvojušas spēcīgu revīziju uz augšu. Saskaņā ar “Bloomberg Consensus” ASV IKP izaugsme šogad varētu sasniegt 2,2 %, nākamgad – 1,0 %. Kaut arī pagaidām ekonomikā ir grūti saskatīt būtiskas vājuma pazīmes, “Bloomberg” aptaujātie analītiķi paredz, ka nākamo trīs ceturkšņu laikā ASV izaugsmes tempi būs ievērojami zemāki un anualizētā ceturkšņa izaugsme nepārsniegs 1 % apgabalu. Starp taustāmajiem riskiem ASV IKP izaugsmei gada nogalē var minēt studentu kredītu atmaksas atsākšanu no oktobra un ieilgušo autoražotāju streiku.