Mākslīgā intelekta piedāvātos resursus jau šobrīd darba interviju procesā izmanto gan darba meklētāji, gan darba devēji. Vai drīzumā sagaidīsim pilnu procesa automatizāciju, un kādu ietekmi jaunākās paaudzes tehnoloģijas varētu atstāt uz darba meklējumos iesaistītajām pusēm, analizē bankas Citadele eksperti.
Motivācijas vēstules nozīme varētu sarukt vēl vairāk
Kopš 2022. gada novembra mākslīgā intelekta (MI) jeb angliski artificial intelligence (AI) rīks ChatGPT ir devis lielākas iespējas arī tiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem līdz šim ar savu domu formulēšanu rakstiski nav veicies tik labi, kā to vēlētos. Tas ļauj ikvienam izmantot mākslīgā intelekta resursus, lai prasmīgi formulētu motivācijas vēstules un arī strukturētu CV. Pareizi formulējot jautājumus un norādes, kā arī daloties ar informāciju par vakanci un uzņēmumu, mākslīgais intelekts var iejusties potenciālā darba ņēmēja lomā un veidot pieteikuma vēstules tekstu arī no kandidāta skatu punkta.
“Ar mākslīgā intelekta palīdzību tehniski korektu motivācijas vēstuli iespējams izveidot ļoti īsā laikā, tomēr tās loma jau patlaban ir maznozīmīga. Pirmkārt, tās lasīšana un vērtēšana prasa daudz laika. Otrkārt, tā bieži neizsaka būtisko, jo vēlāk dzīvē sastaptais kandidāts mēdz krasi atšķirties no motivācijas vēstulē radītā priekšstata. Tā vietā darba devēji vairāk laika velta kandidāta platformas LinkedIn vai sociālo tīklu profilu izpētei. Tomēr mākslīgā intelekta iespējas kandidāts noteikti var izmantot, gatavojoties darba intervijai, lūdzot uzdot tādus jautājumus, kurus varētu uzdot konkrētais darba devējs,” norāda Citadeles Personāla vadītāja Liene Grūtupa.
Atlases process kļūs ātrāks
Uz mākslīgā intelekta bāzes veidoti algoritmi jau šobrīd spēj efektīvi analizēt kandidātu CV un iesniegtos dokumentus, lai identificētu vakancei atbilstošākos kandidātus. “Tas nozīmē, ka atlases process kļūs ātrāks un efektīvāks – speciālisti varēs krietni ātrāk izvērtēt lielu pieteikumu skaitu, balstoties uz dažādiem atslēgas vārdiem un citiem kritērijiem, piemēram, izglītības līmeni un darba pieredzi,” skaidro L.Grūtupa.
Tāpat mākslīgais intelekts var palīdzēt mazināt subjektivitāti kandidāta izraudzīšanās procesā un palīdzēt darba devējam izvairīties no aizspriedumiem, kas, savukārt, veicina dažādību pieņemto kandidātu lokā. Nosakot perfektā kandidāta īpašības, algoritms galvenokārt analizēs salīdzināmus parametrus un izveidos atbilstošākā kandidāta portretu, taču, protams, subjektīvi mērāmie raksturlielumi paliks personāla atlases speciālista komandas pārziņā.
Visu automatizēt nevarēs
Darba meklētajiem ir vērts zināt, ka patlaban uzņēmumi darbinieku atlases procesā īpašu uzmanību pievērš kandidāta pieredzei, zināšanām, attieksmei un motivācijai. Būtiskas ir ari iepriekšējo darba devēju atsauksmes. Eksperte uzsver, ka šīs vērtības vēl ilgu laiku paliks nemainīgas.
“Arī automatizētā un uz atslēgas vārdiem balstītā procesā būtisku lomu turpinās spēlēt cilvēciskais faktors gan no kandidāta, gan atlases speciālistu puses. Ja CV izvērtēšana tiek pilnībā atvēlēta digitālajiem rīkiem, atlases speciālistam būs jāspēj personalizēt pārējā atlases procesa daļa, savukārt kandidātam intervijās būs jāpierāda sava piemērotība vakancei bez atslēgas vārdu un mākslīgā intelekta palīdzības. Tā rezultātā lielāku nozīmi varētu piešķirt dažādu klātienes uzdevumu veikšanai un sarunām attālinātā vidē vai klātienē,” prognozē Liene Grūtupa.
Kandidātiem, kuri pašreiz ir darba meklējumos, eksperte iesaka trīs uzdevumus, lai veiksmīgi orientētos mūsdienu darba tirgū. Pirmkārt, pievērst uzmanību detaļām. Nekas tik ļoti neatvaira potenciālo darba devēju, kā neiedziļināšanās uzņēmuma darbībā un amata pienākumos, uz kuriem kandidāts pretendē. Otrkārt, darba meklēšanas laiku izmantot lietderīgi, attīstot papildu prasmes, piemēram, ļoti pieprasītas ir “soft skills” jeb saskarsmes prasmes. Treškārt, attiecīgi sagatavoties darba intervijai, un šeit talkā var nākt mākslīgais intelekts, kas var uzdot jautājumus, iejūtoties darba devēja lomā.