46 % Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir iespēja veidot uzkrājumus, izvēlas to darīt skaidrā naudā vai savā ikdienas bankas kontā, neizmantojot iespēju vairot savu kapitālu ar noguldījumu procentu likmēm. Vienlaikus Latvijā fiksēts lielākais iedzīvotāju skaits Baltijā, kuriem uzkrājumu nav vispār, liecina bankas Citadele maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.
Lielākā daļa iedzīvotāju Baltijas valstīs naudu uzkrāj savā ikdienas kontā – šādu praksi piekopj 40 % Lietuvā, 29 % Latvijā un tikpat Igaunijā. Vēl 17 % Latvijas iedzīvotāju krāj skaidrā naudā, savukārt Igaunijā un Lietuvā šādi uzkrājumus veido attiecīgi 15 % – 19 %. Aptaujas dati liecina, ka tas visbiežāk raksturīgs jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem un iedzīvotājiem vecumā no 50 – 59 gadiem.
Krāt bankā noguldījumā uz procentiem Baltijas valstīs izvēlas vien katrs desmitais jeb 11 % Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju un 9 % – Igaunijā. Latvijā šo izvēli visbiežāk veic jaunie pieaugušie, vadītāji, biroja darbinieki, kā arī tie, kas ik mēnesi pelna 1500 eiro un vairāk.
Investēt naudu uzņēmumu akcijās, līdzīgi kā tas bijis līdz šim, joprojām visplašāk izmanto Igaunijas iedzīvotāji (16 %), kuri to dara vairāk nekā divas reizes plašākā skaitā nekā Latvijā (7 %). Lietuvā akciju tirgos iegulda 12 %. Dalība akciju tirgos izteikti simpatizē tiem iedzīvotājiem, kuri vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu.
Tikmēr interese par investīcijām obligācijās ir salīdzinoši neliela – Latvijā tas aktuāli 2 %, Lietuvā 3 %, Igaunijā 4 % iedzīvotāju. Vairāk par obligācijām cilvēki gatavi ieguldīt naudu vērtslietās, ko dara 3 % Latvijā, 4 % Igaunijā un 5 % Lietuvā, rāda aptaujas dati.
Katrs trešais iedzīvotājs jeb 32 % Latvijā atklāj, ka viņiem uzkrājumu nav un šobrīd tos izveidot nevar. Visbiežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji Latgalē un Kurzemē, kā arī tie, kuru ikmēneša ienākumi ir zem 550 eiro. Igaunijā līdzīgā situācijā atrodas 31 %, bet Lietuvā – 23 % aptaujāto.
“Krāt naudu savā ikdienas bankas kontā vai skaidrā naudā ir neefektīvi, jo banku piedāvātie termiņdepozīti, krājkonta procentu maksājumi, tāpat arī valsts krājobligācijas piedāvā pozitīvu ienesīguma likmi – tas nozīmē, ka nauda pelna,” skaidro Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.
“Dati liecina, ka par investīciju risinājumiem lielāku interesi izrāda jaunieši, jo nav vajadzīgas lielas ieguldījumu summas, nepieciešamās darbības iespējams paveikt tiešsaistē. Lai arī lielākā daļa joprojām izvēlas uzkrājumus veidot ikdienas kontā vai skaidrā naudā, saglabājoties augstām ECB procentu likmēm, jau tuvākajā nākotnē paredzams, ka termiņdepozītu noguldītāju skaits krietni pieaugs,” turpina Purgailis.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Baltijas iedzīvotāju ikdienas tēriņiem atvēlētajām naudas summām banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2023. gada maijā, tiešsaistē visās Baltijas valstīs aptaujājot vairāk kā 1000 interneta lietotājus vecumā no 18 līdz 74 gadu vecumam.