Sekojot Rietumeiropas valstu piemēram, Citadele ieviesusi Baltijā nebijušu uzkrāšanas rīku - Zaļo Krājkontu, kas iedzīvotājiem piedāvā ienesīguma likmi 3,5 % apmērā. Iemaksu kopējam apjomam sasniedzot 10 miljonus eiro, līdzekļi, kas līdz tam glabāsies Eiropas Centrālajā bankā (ECB), tiks ieguldīti daudzdzīvokļu namu siltināšanas projektos Latvijā un Baltijā, kā arī citos ilgtspēju veicinošos projektos.
Uzkrātos līdzekļus sešu mēnešu laikā vai pēc 10 miljonu eiro sasniegšanas banka Citadele novirzīs ilgtspējīgu projektu finansēšanai, galvenokārt daudzdzīvokļu namu renovācijas projektiem, kā arī uzņēmumu un privātpersonu ilgtspējas iniciatīvām. Tāpat iedzīvotājiem digitālā formā tiks nodrošinātas atskaites par ieguldīto līdzekļu novirzīšanu un sasniegtajiem rezultātiem.
Krājkonta ienesīguma likme šobrīd ir 3,5 %, taču tā var tikt pārskatīta atkarībā no ECB lēmumiem par kredītlikmju paaugstināšanu. Līdzekļus no krājkonta iespējams izņemt 60 dienu laikā.
“Diemžēl ilgstoši piedzīvota 0 % likmju perioda dēļ iedzīvotājiem var būt pēcgarša attiecībā uz dažādu veidu noguldījumiem, taču šobrīd ieejam jaunā uzkrājumu veidošanas kultūras etapā – jau patlaban visās bankās pieejami dažādi krāšanas rīki ar garantētiem ienesīguma procentiem. Drīzumā iedzīvotāju vēlmi veicināt uzkrājumu veidošanu varētu stimulēt jaunākās paaudzes krāšanas rīku iespējas. Tās papildus garantētam ienesīgumam piedāvās arī funkcionalitāti, kas, piemēram, ļaus uzkrātos līdzekļus ieguldīt savas valsts ilgtspējīgos projektos, tādā veidā sekmējot Eiropas Zaļā kursa normatīvu sasniegšanu. Līdzīga prakse šobrīd tiek īstenota Vācijā, Nīderlandē, kā arī Skandināvijas reģionā,” stāsta bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos Vladislavs Mironovs.
Latvijai saistošās Eiropas Savienības regulas jeb Eiropas Zaļā kursa direktīva paredz līdz 2030. gadam samazināt CO2 izmešu apjomu par 55 %. Tas nozīmē, ka visaptveroša procesu optimizācija un īpaša vērība attiecībā uz vides ietekmi attieksies gan uz valsts organizācijām, gan uzņēmumiem un privātpersonām.
“Pēdējā laikā ilgtspējas tēma finanšu sektorā bijusi ļoti aktuāla. Iedzīvotāji var piedalīties ilgtspējas veicināšanā, ieguldot dažādos fondos, obligācijās un akcijās, taču krājkonts kā finanšu uzkrāšanas rīks ir vēl pieejamāks un vieglāk saprotams plašākai sabiedrībai. Redzam, ka ilgtspējas iniciatīvas ir īpaši svarīgas gados jaunākiem cilvēkiem – Zaļais Krājkonts ļaus iedzīvotājiem rūpēties par savu uzkrājumu veidošanu un vienlaikus atbalstīt zaļo projektu īstenošanu Baltijā,” uzsver V. Mironovs.