Finanšu krāpnieku guvums Latvijā 2023. gadā sasniedz aptuveni 1 miljonu eiro mēnesī, un tikai 20 % iedzīvotāju atklāj, ka nav saskārušies ar finanšu krāpšanas mēģinājumu. Bankas Citadele IT drošības daļas eksperts Roberts Birzgalis atklāj 3 galvenajos emociju ietekmēšanas veidus, ko finanšu krāpnieki izmanto savu upuru apvārdošanā.
“2022. gadā četru lielāko banku klientiem Latvijā izkrāpa 12,037 miljonus eiro – tas ir par nepilniem 9 % vairāk nekā gadu iepriekš. Iemesls pieaugumam jāvērtē kompleksi – krāpnieku intensitāte ir palielinājusies, taču arī iedzīvotāji arvien vairāk laika pavada viedajās ierīcēs un lieto attālinātos pakalpojumus ar ātrām apmaksas iespējām un bankas kartes vai internetbankas savienojumu. Tā rezultātā finanšu krāpnieku darba lauks ir tik plašs kā vēl nekad, un diemžēl daļa no krāpnieku darba ir manipulēt un censties savus upurus psiholoģiski ietekmēt,” norāda Citadeles IT drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis.
Baiļu izraisīšana
Krāpnieki ļoti sekmīgi prot spēlēt uz emocijām – visbiežāk telefonsarunas pašā sākumā viņi centīsies iesēt nedrošību un baiļu sajūtu, piemēram, stāstot, ka ar jūsu kontu tieši šobrīd notiek nesaskaņotas darbības – noris aktīvi centieni tā uzlaušanā, tiek ņemts kāds kredīts vai izveidots kriptovalūtu maciņš, kam nepieciešams apstiprinājums u.tml. Ja iedzīvotāju izdodas apmānīt un pārliecināt par situācijas nopietnību, tad nākamais solis un galvenais mērķis krāpniekiem ir izvilināt internetbankas piekļuves datus, kurus pēc tam izmantot, lai iztukšotu apkrāptā iedzīvotāja kontu.
Steidzināšana
Ārkārtas situācijas iespaida radīšana tiek darīta ar nodomu, lai stimulētu potenciālo upuri pieņemt lēmumu tūlīt un tagad. Bailes un nepieciešamība pēc ātras rīcības ir sajūtu kombinācija, kas daudziem atslēdz kritisko domāšanu un mudina darīt visu iespējamo (tostarp paļauties uz krāpnieku norādēm), lai šķietami ātrāk radušos situāciju vērstu par labu. Spēlējot ar šīm emociju kārtīm, krāpnieki sagatavo augsni upuru savervēšanai, un diemžēl pieredze rāda, ka lielākajā riska grupā uz veiklu apvārdošanu ir gados vecāki cilvēki un pensionāri.
Lielas peļņas solījumi
Izmantojot iedzīvotāju zināšanu trūkumu, vieglas peļņas solījumi jeb investīciju krāpšana joprojām ir starp populārākajām shēmām, ko krāpnieki izmanto arī 2023. gadā, pārliecinot upurus šķirties no sava kapitāla labprātīgi. Mediju un sociālo tīklu vidē, visticamāk, ir pamanīti stāsti par iespaidīgiem veiksmes brīžiem akciju vai kriptovalūtu biržā – šādi gadījumi iedzīvotāju atmiņās it kā stiprina šo veiksmes stāstu leģitimitāti, un krāpnieki to izmanto, piedāvājot ātras peļņas iespējas. Lai pārliecinātu iedzīvotājus par savu nodomu patiesumu, tiek izveidotas viltus ieguldījumu platformu mājaslapas, kurās iespējams izveidot profilu un pārliecināties par it kā augošām ieguldījumu summām. Lieki teikt, ka tas viss ir kvalitatīvi nomaskēts triks iedzīvotāju lētticības izmantošanai. Pazaudēto naudu atgūt nav iespējams, turklāt krāpnieki iegūtos personas datus var izmantot, lai zvanītu un stādītos priekšā kā investīciju atgūšanas “speciālisti”, un tā vienu upuri apkrāpt vairākas reizes.
“Krāpnieku klātbūtne aktuāla ir ne tikai Latvijā, bet arī citviet, un mums kā sabiedrībai jāiemācās no tiem sevi pasargāt. Diemžēl nepastāv centralizēts risinājums, kā ar tiem tikt galā, tāpēc vispirms katram pašam jākļūst par savas finanšu telpas un kiberdrošības sargu – kritiska pieeja un aktualitāšu pārzināšana ir veids, kā pasargāt sevi,” teic bankas drošības eksperts.
Lūk, daži būtiski padomi, kas palīdzēs izvairīties no krāpnieku izliktajām ēsmām
- Nedalies ar personīgu informāciju
Nekad ne telefoniski, ne internetā neatsaucies aicinājumiem atklāt informāciju par bankas pieejām, maksājumu kartēm, parolēm un kodiem, kā arī neievadi šos datus atsūtītajās interneta saitēs. Bankas vai policijas darbinieki nekad nejautās pēc konta piekļuves datiem.
- Rūpīgi pārbaudi informāciju
Vienmēr pārbaudi, kāda adrese ir redzama interneta pārlūkprogrammas adrešu joslā – vai tā atbilst tam, ko vēlējies apmeklēt. Ja izmanto kādu interneta meklētājprogrammu (piemēram, Google vai Bing), nepārliecinoties never vaļā pirmo vietni, kas atzīmēta kā reklāma.
- Neatsaucies uz lūgumu pēc ātras rīcības
Cilvēka prāts mēdz apjukt situācijās, kur nepieciešams ātrs lēmums. Ja kāds tevi steidzina un neesi pārliecināts, kā rīkoties, bez steigas un ar vēsu prātu velti laiku pārdomām. Atceries pirmo padomu – pārbaudi informāciju. Ne banka, ne citas leģitīmas organizācijas nesteidzinās nevienu klientu uz tūlītēju rīcību.
- Neatver saites un pielikumus no aizdomīgiem e-pastiem
Vispirms uzmanīgi pārbaudi e-pasta adresi un sūtītāju – vai tas ir pazīstams un reāls, jo krāpnieki bieži vien izveido e-pasta adresi, kas ir līdzīga, bet iztrūkst kāds burts vai ir izmantots simbols, imitējot reālu e-pasta adresi. Tāpat neatsaucies aicinājumiem instalēt nekādas programmas vai aplikācijas. Noteikti neievadi bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmās.
- Pieslēdz paziņojumus par izejošajiem maksājumiem
Tā varēsi izsekot līdzi visiem naudas darījumiem un laicīgi ziņot, ja pamanīsi krāpnieciskus maksājumus. Atceries, jo ātrāk ziņosi mums par aizdomīgu darījumu, jo lielāka iespēja būs novērst krāpniecību.
- Regulāri pārskati sava konta maksājumu vēsturi
Liela daļa cilvēku maksājumu vēsturi pārskata tikai tad, kad nepieciešams pārliecināties, vai maksājums ir izpildīts. Tomēr konta darījumu vēsturi ieteicams pārskatīt vismaz reizi nedēļā, lai laicīgi pamanītu aizdomīgas darbības, piemēram, pēkšņi saņemtu naudu no nezināmas personas, naudas iztrūkumu, abonementus u.c. finanšu darbības, kas var būt saistītas ar krāpniecību.