Augstās inflācijas dēļ mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā eiro izteiksmē šogad ir audzis par vairāk nekā 20 %, taču preču fiziskie pārdošanas apjomi Latvijā pēdējos sešu mēnešu laikā nav mainījušies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās, nerēķinot inflāciju, samazinājās par 0,8 %. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu preču pārdošanas apjomi gan ir auguši par 5,8 %, taču tas pamatā ir saistīts ar COVID-19 ierobežojumiem un mājsēdi. Pandēmijas ietekme uz mazumtirdzniecības rādītājiem vislabāk ir redzama, salīdzinot dažādus tirdzniecības segmentus. Piemēram, auto degvielas un pārtikas mazumtirdzniecība oktobrī samazinājās par gandrīz 4 %, savukārt nepārtikas preču tirdzniecība gada laikā pieauga par 15 %.
Tirdzniecības apgrozījuma pieaugumus ir redzams arī Latvijas maksājumu karšu tēriņos, kas kopš 2020. gada ir pieauguši no aptuveni 800 miljoniem līdz 1,2 miljardiem mēnesī. Pēdējos sešos mēnešos iedzīvotāju tēriņi Latvijā gan nav auguši, taču arī par patēriņa kritumu pagaidām nav pamata runāt. Tomēr nākamā gada pirmā puse tirdzniecībā būs sarežģīta. Cenas Latvijā aug ātrāk kā ienākumi, un, pat kopā ar valsts atbalstu, ar mājokli saistītās izmaksas mājsaimniecībām šoziem būs vidēji par 100 eiro lielākas nekā iepriekšējā ziemā. Papildu tam jārēķinās arī ar pārtikas cenu kāpumu un augstākām procentu likmēm. Tas vēl vairāk sarežģīs iedzīvotāju finansiālo situāciju. Šobrīd mājsaimniecību pirktspējas kritumu kompensē zemāki uzkrājumi, kā rezultātā noguldījumi bankās neaug, un vērojams patēriņa kredītu pieaugums.
Pirktspējas kritums gan ir tikai viens no faktoriem ar ko ir jārēķinās uzņēmējiem. Situācija darba tirgū ir laba, un reģistrētais bezdarbs Latvijā ir noslīdējis zem 6 %. Augsta inflācija un zems bezdarbs rada lielu spiedienu palielināt algas, tomēr situācija ekonomikā ir ļoti neskaidra un mūsu eksportspēja vājinās. Piemēram, Zviedrijā oktobrī tirdzniecības apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājās par 7,7 %, savukārt eirozonā patērētāju noskaņojums ir ļoti negatīvs un samazinās jaunie pasūtījumi rūpniecībā. Vājāks ārējais pieprasījums ietekmēs mūsu eksporta nozares. Tāpat nākamo gadu mēs, visticamāk, sāksim ar tehnisko valsts budžetu, kas nozīme, ka vēl nebūs sadalīts papildu pieejamais finansējums jaunās valdības prioritātēm. Labā ziņa gan ir tā, ka parādu līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā un tādēļ šobrīd nav pamata runāt par dziļu ekonomikas lejupslīdi. Vājāks ārējais pieprasījums gan var izraisīt nelielu bezdarba pieaugumu Latvijā un, it īpaši gada pirmajā pusē, tirdzniecības apjomi Latvijā, visticamāk, samazināsies. Tomēr nākamā gada otrajā pusē Latvijas ekonomikā vajadzētu atsākties izaugsmei un 2023. gadā kopumā tirdzniecības apgrozījums Latvijā varētu palikt šī gada līmenī.
Papildu informācija:
Mārtiņš Āboliņš
Ekonomists
AS “Citadele banka”
Tālr. 26481030
E-pasts: Martins.Abolins@citadele.lv
www.citadele.lv