Pasaules finanšu tirgus svārstības mudinājušas Latvijas iedzīvotājus sākt aktīvāk sekot līdzi savu vecumdienu uzkrājuma statusam – biežāku pensijas plāna monitoringu veic katrs trešais, savukārt aptuveni katrs septītais grasās mainīt vai jau ir nomainījis savas pensijas plānu vai pārvaldnieku, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā septembrī.
Finanšu tirgiem kopš 2022. gada sākuma piedzīvojot kritumu, savam pensijas uzkrājumam Latvijā biežāk sākuši sekot 34 % iedzīvotāju, starp kuriem vairums jeb 26 % devušies uz vietni latvija.lv, lai aplūkotu savu uzkrāto kapitālu un vienlaikus arī sekojuši līdzi sava izvēlētā pensiju plāna ienesīgumam, salīdzinot to ar citu plānu līdzšinējo atdevi, ko var izdarīt vietnē manapensija.lv. Aktīvāk pensijas uzkrājumam sekot sākuši jaunieši (18 - 29 gadi), kā arī iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Aptaujas dati liecina, ka vēl 8 % sabiedrības sākuši savam pensijas uzkrājumam sekot līdzi biežāk, taču pārvaldnieka vai pensijas plāna maiņa pagaidām nav viņu plānos. Visbiežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 un 50 līdz 59 gadu vecumam.
Aptuveni katrs septītais, proti, 14 % iedzīvotāju Latvijā jau veikuši vai potenciāli plāno veikt izmaiņas savas pensijas pārvaldīšanā. 8 % atklāj, ka plāno veikt rūpīgu informācijas analīzi, lai, iespējams, jau tuvākajā laikā mainītu sava uzkrājuma pārvaldnieku vai izvēlētos atbilstošāku pensijas plānu. Tikmēr 6 % jau izšķīrušies par labu izmaiņām – puse nomainījuši ieguldījumu plānu uz konservatīvāku, savukārt otra puse izvēlējusies citu pensijas pārvaldnieku, turklāt biežāk par uzkrājuma pārvaldnieka maiņu lēmuši gados jauni cilvēki vecumā līdz 29 gadiem.
“Latvijas pensiju plāni ir cieši saistīti ar notikumiem pasaules ekonomikā, un tas, ka iedzīvotāji savos pensiju uzkrājumos redz samazinājumu, skaidrojams ar finanšu tirgus kritumu globālā līmenī. Vēsturiski varam redzēt, ka katrs kritums ir īslaicīgs un, stabilizējoties situācijai, uzkrājuma vērtība atgūstas. Protams, jāņem vērā tas, ka, jo konservatīvāks plāns izvēlēts, jo lēnāk notiek uzkrājuma pieaugums. Tas, ka tirgus svārstības palielina iedzīvotāju interesi par savu pensiju plānu, tā atdevi un kopējo uzkrājumu, ir labs indikators, it sevišķi jauniešu vidū, jo līdz šim sabiedrībā interese par to, kur aiziet 6 % no katras algas, bijusi salīdzinoši maza. Plāna nomaiņa uz konservatīvāku var nākt par labu, ja līdz pensijai atlicis nedaudz, savukārt, ja līdz pensijai vēl vairāki gadu desmiti, tad tas ir pietiekoši ilgs laiks, lai uzkrājumu lielāko daļu ieguldītu uzņēmumu akcijās, līdz ar to iegūstot potenciāli straujāku vērtības pieaugumu,” teic Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.
Neskatoties uz svārstībām finanšu tirgos, lielākā daļa sabiedrības joprojām savam pensijas uzkrājumam īpašu vērību nepievērš – 45 % atklāj, ka viņu interese par savas pensijas iekrājumu monitoringu nav palielinājusies, savukārt vēl 8 % atklāj, ka šis jautājums viņus neinteresē vispār. Visbiežāk interesi attiecīgajā tēmā neizrāda iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem, un aptaujas dati liecina, ka Latgalē šādu respondentu ir divreiz vairāk nekā teju visos citos Latvijas reģionos.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par savas pensijas uzkrājumu pārvaldīšanu banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2022. gada septembrī, aptaujājot 1051 iedzīvotāju Latvijā.