Nekustāmo īpašumu tirgus šobrīd piedzīvo dinamiskus laikus – sērijveida namu dzīvokļu cenas krīt, kamēr mājokļi jaunajos projektos saglabā un pat palielina savu tirgus vērtību. Kā skaidrot šo divvirzienu kustību cenu kontekstā, un kāpēc jauno projektu vērtība augs arī nākotnē?
“Gadā nogalē mājokļu tirgus ir sevišķi aktīvs – Rīgā ekspluatācijā plānots nodot vairākus jaunos projektus, kur vairums dzīvokļu rezervēti jau to būvniecības stadijā. Tikmēr arī otrreizējā tirgū piedāvājums ir samērā piesātināts, jo iedzīvotāji lūko pēc iespējām pārdot vai izīrēt dzīvokļus, lai izvairītos no nesamērīgiem apkures apmaksājumiem. Šobrīd dažādu ārējo faktoru ietekmē cenas tirgū mainās dinamiski, tāpēc pirms domāt par dzīvokļa iegādi svarīgi saprast, kas ir tie iemesli, kāpēc jaunajos projektos dzīvokļa vērtība ilgtermiņā būs krietni stabilāka un, visticamāk, pieaugs,” teic Jānis Mūrnieks, Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Komunālie maksājumi
Gaidāmā ziema un dārgākie apkures rēķini Latvijas vēsturē, visticamāk, būs par pamatu domāšanas maiņai daudzās nozarēs, jo sevišķi nekustāmo īpašumu tirgū. Proti, lai maksimāli izvairītos no negaidītiem tirgus satricinājumiem, kas uz apkures sezonas laiku mājokļu saimniekus saslēdz dārgu rēķinu važās, cilvēki arvien vairāk lūkosies pēc energoefektīviem dzīvokļiem jaunajos projektos vai kvalitatīvi renovētās mājās. Ja iepriekš ikmēneša kredīta maksājums, piemēram, 500 eiro apmērā par mitekli jaunajā projektā kādam automātiski šķita par dārgu, tad pašreizējā ekonomiskā realitāte liks veikt izvērstu aprēķinu, lai noteiktu, kas ir izdevīgāk – maksāt lielāku ikmēneša maksājumu, bet būt drošam, ka ziemā par apkuri vien nenāksies izdot līdzekļus, kas mērāmi vairākos simtos eiro, vai arī cerēt, ka apkures rēķini samazināsies no pašreizējiem augstumiem.
Ekspertu aplēses liecina, ka apkures rēķini jaunajos projektos un sērijveida namos var atšķirties 3,5 – 4 reizes, kas vienā apkures sezonā vien var ļaut ietaupīt summu, kas rakstāma ar četrciparu skaitli. Ja līdz šim šāda veida raksturlielumi nebija starp skaļākajiem, tad šobrīd un pēc gaidāmās ziemas to nozīme jaunu mājokļu iegādē tikai pieaugs.
Ekspluatācijas termiņš
Padomju laikā būvēto tipmāju projektu mūža ilgums vairumā gadījumu ir 60 – 70 gadi, un, ņemot vērā, ka pirmie projekti Rīgā sākti būvēt neilgi pirms 1960. gada, strauji tuvojas brīdis, kad vairumam Rīgas daudzdzīvokļu namu kalpošanas laiks būs beidzies. Piemēram, tā saucāmā Hruščova laika projektu kalpošanas termiņa noslēgums paredzētas ap 2025. gadu, savukārt lietuviešu projektos ekspluatācijas termiņi steidz uz beigām jau kopš 2020. gada.
“Ēkas kalpošanas ilgums ir atkarīgs no būvniecības kvalitātes un ekspluatācijas apstākļiem. Ja attiecīgā nama kalpošanas termiņš iet uz beigām, tad dzīvokļu īpašniekiem nāksies rēķināties ar visaptverošu ēkas apsekošanu un renovācijas darbiem, kam būs nepieciešams vairākuma balsojums un ilgtermiņa saistību uzņemšanās, lai atjaunošanas darbus finansētu. Skaidrs, ka jebkura ēkas atjaunošana ir pozitīvs solis sava īpašuma vērtības celšanā, taču fakts, ka lielākajai daļai Rīgas namu drīzumā būs jāprāto par renovāciju, visticamāk, stimulēs iedzīvotājus arvien biežāk lūkoties jauno projektu virzienā,” prognozē Mūrnieks.
Paaudžu un sentimenta maiņa tirgū
Nekustāmo īpašumu tirgū regulāri ienāk jauni dalībnieki, un vairums jaunpienācēju ir gados jauni cilvēki, kuri arvien biežāk sarunās par īpašuma iegādi pauž, ka gluži vienkārši nevēlas dzīvot padomju sērijveida namos. Plānojot iegādāties mājokli, kuru plānots apdzīvot ilgtermiņā, cilvēki ir gatavi piemaksāt, lai dzīvotu sakoptā, drošā un mūsdienīgā vidē ar līdzīgi domājošiem kaimiņiem un modernu tehnisko nodrošinājumu (lifti, noliktavas telpas, bērnu laukumi u. tml.). Tirgū mainoties dalībnieku paaudzēm, tostarp Latvijā atgriežoties cilvēkiem, kas dzīvojuši ārzemēs studiju vai darba dēļ, šis sentiments varētu kļūt arvien lipīgāks un pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīvokļiem – vēl lielāks.