Noslēdzoties 2022. gada trešajam ceturksnim, četru lielāko Latvijas banku klientiem ar pašrocīgi apstiprinātiem maksājumiem līdz šim izkrāpti vairāk kā 8 miljoni eiro, liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati.
Ar dažāda veida krāpniecības shēmām un pašu apstiprinātiem maksājumiem Latvijas iedzīvotājiem līdz šī gada septembra beigām izkrāptais naudas apjoms mērāms 8,1 miljona eiro apmērā, kamēr līdzekļu izkrāpšanu 3,7 miljonu eiro vērtībā izdevies novērst, liecina apkopotā statistika.
Laika posmā no 1. jūlija līdz septembra beigām, proti, šī gada trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izkrāpti 3,2 miljoni eiro, savukārt aizvadītajā gadā krāpnieki pamanījušies kopumā izkrāpt 11,1 miljonu eiro.
“Pieredze rāda, ka vispopulārākais finanšu krāpšanas gadījums Latvijā joprojām ir investīciju krāpšanas, uz kurām aicina gan paši krāpnieki, uzdodoties par investīciju brokeriem vai banku darbiniekiem, kā arī internetā izvietotas reklāmas, kas ved uz mājaslapām ar sevišķi pievilcīgām investīciju iespējām. Tāpat pietiekami izplatīta krāpšanas shēma ir telefonkrāpšanas, kurās noziedznieki cenšas veiklos dialogos pārliecināt tevi autorizēt kādu maksājumu vai dalīties ar sensitīvu informāciju, lai it kā novērstu kredīta formēšanu tavā vārdā,” iecienītākās krāpnieku metodes raksturo Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.
“Diemžēl pašreizējā datu dinamika liecina, ka arī šogad Latvijas iedzīvotājiem gada ietvaros varētu tikt izkrāpts tikpat liels līdzekļu apjoms kā pērn jeb aptuveni 11 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz pieaugošo informācijas apjomu par finanšu krāpniecību Latvijā un iedzīvotāju šķietami lielāku modrību, krāpnieku metodes kļūst arvien slīpētākas,” teic Birzgalis.
Padomi, kā nekļūt par finanšu krāpšanas upuri
Nedalies ar personīgu informāciju
Nekad nedz telefoniski, nedz internetā neatsaucieties aicinājumiem sniegt informāciju par bankas pieejām, maksājumu kartēm, parolēm un kodiem, kā arī neievadiet šos datus atsūtītajās interneta saitēs. Vienmēr atcerieties, ka bankas vai policijas darbinieki nekad nevaicās jums pēc konta piekļuves datiem, tāpēc ar šo informāciju jums nebūtu jādalās.
Rūpīgi pārbaudi informāciju
Vienmēr pārbaudiet, kāda tīmekļa vietnes adrese ir redzama interneta pārlūkprogrammas adrešu joslā - vai tā atbilst pakalpojumu sniedzējam, ko vēlējāties apmeklēt. Ja izmantojat kādu interneta meklētājprogrammu (piemēram, Google vai Bing), nepārliecinoties neveriet vaļā pirmo vietni, kas ir atzīmēta kā reklāma.
Pirms ievadīt sensitīvus datus (lietotājvārdu, paroli, autorizācijas kodus, maksājumu karšu datus) kādā tīmekļa vietnē, vēlreiz pārliecinieties, vai tīmekļa vietne ir īstā. Pārbaudiet, vai ziņojumā norādītā kontaktinformācija ir īsta – saziņai ar banku izmantojiet oficiālos avotus un publiski pieejamus tālruņa numurus. Nepaļaujieties uz zvanītāja tālruņa numuru un neatzvaniet uz to.
Neatsaucies uz lūgumu pēc operatīvas rīcības
Cilvēka prāts mēdz apjukt situācijās, kur nepieciešams ātrs lēmums. Ja kāds pakalpojuma sniedzējs jūs steidzina un jūtaties apmulsis un neesat pārliecināts, kā rīkoties, tad bez steigas un ar vēsu prātu veltiet laiku pārdomām. Atcerieties pirmo padomu – pārbaudiet visu informāciju. Nedz banka, nedz citas leģitīmas organizācijas nesteidzinās nevienu klientu uz tūlītēju rīcību. Tāpat, saņemot neticami izdevīgu investīciju piedāvājumu, nesteidzieties pieņemt lēmumu un pārliecinieties par darījuma izdevīgumu pie uzticama speciālista vai bankas.
Neatver saites un pielikumus no aizdomīgiem e-pastiem
Vispirms uzmanīgi pārbaudiet e-pasta adresi un sūtītāju – vai tas ir pazīstams un reāls, jo nereti e-pasta adrese izveidota līdzīga, bet iztrūkst kāds burts vai ir izmantots simbols, tādējādi imitējot kādu lietotājvārdu vai organizācijas nosaukumu. Tāpat neatsaucieties aicinājumiem instalēt nekādas programmas vai aplikācijas. Noteikti neievadiet bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmās.