Plānoto augsto apkures rēķinu dēļ šobrīd nekustāmo īpašumu tirgū parādās dzīvokļi zem tirgus vērtības, un, pieņemot lēmumu par īpašuma pirkšanu, jāveic ļoti rūpīga informācijas analīze par visām izmaksām, lai neiekristu lamatās. Vienlaikus līdz ar jauno Īres likumu tuvākajos gados varētu pieaugt īres namu skaits, kas paplašinās kvalitatīvu dzīvokļu piedāvājumu Latvijā, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un bankas Citadele organizētajā tirgus ekspertu diskusijā.
- Vērtējot, vai šobrīd pirkt vai īrēt īpašumu, galvenais ir nebūt lētticīgiem. Eiropas enerģētiskajai politikai piedzīvojot fiasko, svarīgi jebkuru finansiāli ietilpīgu lēmumu pieņemt ar pēc iespējas lielāku informācijas bagāžu, tostarp analizēt faktorus, kas veidoja 2008. gada finanšu krīzi. Nav iespējams precīzi prognozēt, kāda būs ziema un kā mēs sagaidīsim pavasari, tāpēc, īpašumu pērkot, ieteicams izvēlēties nekustāmā īpašuma aģentu, kas palīdzēs ievākt visu nepieciešamo informāciju izsvērta un pamatota lēmuma pieņemšanai.
- Mūs sagaida liels izaicinājumu laiks – cilvēki no Rīgas centra dodas prom, kamēr Viļņā un Tallinā attīstība notiek virzienā uz centru. Tuvākajos gados varam sagaidīt aktīvu Rīgas pašvaldības rīcību, lai aicinātu cilvēkus no Ādažiem, Mārupes un citām Pierīgas teritorijām atgriezties pilsētā. Tam vajadzētu būt faktoram, kas veicinās īres namu būvniecību Rīgā, taču vienlaikus attīstītāju ienākšanai nepieciešama dzīvokļu realizācija par adekvātu tirgus cenu.
- Valsts politika līdz šim galvenokārt realizējusi atbalsta instrumentus, atbalstot īpašumu iegādi, taču vienlaikus ir cilvēku grupas, kam īre ir efektīvāks risinājums – īpaši aktuāli tas ir, runājot par reģionu centriem, kur koncentrējas uzņēmumi, kam nepieciešams piesaistīt darbaspēku. Arī no valsts puses tuvākajā laikā plānots veltīt lielāku uzmanību atbalstu instrumentu sniegšanai īres namu sakarā. Pietiekami lielām iedzīvotāju grupām simpātiski šķiet gan īrēt, gan pirkt, tāpēc valstij jānodrošina iespējas šo cilvēku apkalpošanai, taču fundamentāla mājokļu politika regulējuma līmenī Latvijā sāk veidoties tikai šobrīd.
- No Īres likuma ieguvēji būs visas puses – Latvijā šobrīd parādās institucionālie investori, kas kopā ar attīstītājiem cels īres namus, savukārt iedzīvotāji ir pasargāti no nepamatotas izlikšanas no dzīvokļiem vienkāršas pārsolīšanas gadījumā vai citu iemeslu dēļ.
- Īres namu tirgū cenas vidēji mēdz būt no 8 līdz 13 eiro par kvadrātmetru savukārt luksus klases dzīvokļos cena var uzkāpt līdz pat 30 eiro kvadrātmetrā. Iecienītākie ierasti ir 2 – 3 istabu dzīvokļi. Konkurence īres namu segmentā Latvijā šobrīd ir pietiekami maza, un mērķauditorija ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārzemnieki, kuri strādā Latvijā. Iedzīvotājiem ir jāprot kontrolēt savus izdevumus, un īres namos tie ir diezgan prognozējami – esošais aprīkojums un remonti un saistītās izmaksas ir īpašnieku rūpe.
- Ekonomiskais pamatojums īres namu būvniecībai Rīgā un reģionos nebūs būtiski atšķirīgs. Lai attīstītājam tas būtu izdevīgi, vēlamā cena būtu ap 15 – 16 eiro kvadrātmetrā, kas pietuvojas Lietuvas un Igaunijas cenu līmenim. Latvijas reģionu ekonomiski aktīvajās pilsētās, tādās kā Sigulda, Valmiera, Ogre šobrīd cenas ir ap 10 eiro kvadrātmetrā, taču piedāvājums ir niecīgs – dažās pilsētās pieejamais kvalitatīvu dzīvokļu skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms.
“Pirkšanas vai īrēšanas jautājumā allaž galvenais jautājums ir izdevīgums, un socioloģija liecina, ka arī pie pašreizējām tirgus cenām, inflācijas, komunālo maksājumu pieauguma vairāk ir to iedzīvotāju, kas uzskata, ka izdevīgāk mājokli ir iegādāties, nevis īrēt. Lielākie spēlētāji tirgū šobrīd ir privātpersonas, kas izīrē savus dzīvokļus padomju laiku ēkās. Tiklīdz lielākas sabiedrības masas sāks vērtēt īres cenu kombinācijā ar pieaugošām komunālo maksājumu cenām, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos organiski kļūs lielāks,” teic Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
“Latvijas tautsaimniecības galvenais virzītājspēks ir gudri cilvēki, kuru mobilitāte nosaka reģionu attīstību - ja pilsētā nav piemērotas kvalitātes dzīves vietas, pilsētai ir zema konkurētspēja gudru cilvēku piesaistē. Vienlaikus arī valsts saredz savu lomu dzīvesvietas pieejamības sekmēšanā, tāpēc valsts atbalsts ir vērsts gan uz mājokļa iegādi, gan īres namu attīstību reģionos,” uzsver Raimonds Lapiņš, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
“Parasti mūsu klienti izvēlas pirkt, ja ir iespēja. Jaunā realitāte energoresursu tirgū var kardināli mainīt situāciju. Ja līdz šīm lielākā daļa no “picas” bija maksājums bankai vai dzīvokļa īpašniekam par īri, un, komunālie maksājumi sastādīja nelielu daļu, tad, kā šī proporcija mainīsies turpmāk?” vaicā Edgars Šīns, LANĪDA valdes loceklis, Latio valdes priekšsēdētājs.
“Nekustamo īpašumu tirgū šobrīd ir interesanti laiki - kā jau parasti pārmaiņu brīžos, kādam tā ir iespēja, kādam zaudējumi. Novērojam tendenci, ka, baidoties no augstiem enerģijas tarifiem, cilvēki vēlas tikt vaļā no nevajadzīgi lieliem dzīvokļiem un pārdod tos par pieņemamu cenu, kas nozīmē, ka otrreizēja tirgū būs interesanti notikumi vēl tuvākajā laikā. Ja tagad būtu jāpieņem lēmums, vai pirkt dzīvokli, tad ļoti rūpīgi jāizvērtē daudzīvokļu ēkas kopējais stāvoklis – energoefektivitāte, vai ir individuālie siltuma patēriņa skaitītāji un citas lietas. Ja iegāde plānota jaunajā projektā, tad ar šādu lēmumu nesteigtos. Uz doto brīdi īri īrēt būtu lētāk. Ņemot vērā visus īpašuma iegādes izdevumus (pirmā iemaksa, nodokļi, banku procenti un mainīgais Euribor, kas pieaug, dzīvokļa labiekārtošanas izmaksas), var gadīties, ka iegādes gadījumā mēneša hipotekārais maksājums būs lielāks par īres maksājumu. Es uzskatu, ka šobrīd nav īstais laiks ilgtermiņa saistību uzsākšanai,” viedokli pauž Jānis Krūmiņš, City Star uzņēmumu grupas direktors. “Alternatīva iegādei ir jaunie īres nami Rīgā, kas atbilst visaugstākajām prasībām un apmierinās pašus ambiciozākos klientus. Par cik ikdienas dzīve ir dinamiska un vajadzības var strauji mainīties, tad īres gadījumā būs iespēja samainīt dzīvokli, kas spēs nodrošināt esošā brīža vajadzības.”
“Dzīvojamo platību īres bizness ir komercdarbības veids ar skaidru mērķi gūt peļņu. Kā jebkurā citā biznesā. Valstij un pašvaldībām būtu jākoncentrējas uz šādas komercdarbības atbalstu, birokrātisko šķēršļu mazināšanu, ja tā ir svarīga to funkciju veikšanai, nevis tieši jāiejaucas komercdarbībā, izmantojot publiskos resursus,” atzīmē Andris Božē, YIT LATVIJA valdes loceklis, LiveON valdes loceklis.
“Liela ietekme uz īres tirgu ir ne tikai mājokļu pārdošanas cenu svārstībām, kas ietekmē īres likmes, bet arī īres attiecību tiesiskajam regulējumam. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas īres tirgū līdz šim nav bijušas būtiskas investīcijas jaunu īres namu būvniecībā, ir iepriekšējā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” ietekmei, kas kopš 90. gadu sākuma risināja denacionalizēto namīpašumu sociālo problemātiku un aizstāvēja īrnieku, lai nodrošinātu zināmu sociālo taisnīgumu un pārejas periodu uz brīvā tirgus apstākļiem. Ja sākotnējais mērķis tika panākts, vēlāk izveidojās situācija, ka īrnieks varēja izmantot šo likuma nostādni arī savtīgās interesēs, piemēram nemaksājot un neatbrīvojot īrētās telpas, kas no īpašnieka puses varēja prasīt vairākus gadus savas taisnības panākšanai. Jaunais “Dzīvojamo telpu īres likums”, kas stājies spēkā pagājušogad, nodrošina gan īrnieka, gan izīrētāja interešu aizstāvību un tādējādi veicinās mājokļu pieejamību īres tirgū, precizējot pušu pienākumus un nosakot tos kritērijus, kam obligāti jābūt iekļautiem īres līgumā,” prognozē Vestards Rozenbergs, LANĪDA valdes loceklis, Baltic Sotheby's International Realty un Immostate īpašnieks.
Pilnu diskusijas ierakstu iespējams noklausīties LANĪDA (Asociācija Lanīda) vai bankas Citadele Facebook lapās.
Par LANĪDA
Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA dibināta 1994.gadā. Tā ir patstāvīga, brīvprātīga sabiedriska organizācija, kura apvieno sertificētus aģentus un aģentu asistentus. Tās biedru rindās ir Latvijā pazīstamas un nekustamo īpašumu darījumu tirgū sevi pierādījušas nekustamā īpašuma firmas. Asociācija LANĪDA ir vienmēr atvērta profesionāļiem, kas vēlas strādāt godīgi un ievērot savā darbā asociācijas Ētikas kodeksu un Prakses standartus. Viens no LANĪDA darbības pamatvirzieniem ir maksimāla nekustamo īpašumu tirgus sakārtošana, veicinot savu biedru zināšanu un profesionālisma līmeņa paaugstināšanu, kā arī standartizējot to darbību.
Par banku Citadele
Banka Citadele misija ir modernizēt banku nozari un sniegt privātpersonām un uzņēmējiem visā Baltijā vairāk iespēju. Banka Citadele ir otrā lielākā banka Latvijā pēc aktīviem un kredītportfeļa apjoma biznesa klientiem. 2021. gadā Baltijā jaunos aizdevumos Citadele izsniedza 1.1 miljardus eiro, kopējam kredītportfelim sasniedzot 2.7 miljardus, savukārt, depozītu apjoms uz 2021.gada beigām veidoja 3.8 miljardus eiro.
Līdztekus klasiskajiem bankas pakalpojumiem banka Citadele saviem klientiem piedāvā virkni jaunākās paaudzes finanšu tehnoloģijās bāzētu pakalpojumu, piemēram, mūsdienīgu lietotni, bezkontakta norēķinus un zibmaksājumus. Banka Citadele pirmā Baltijā sāka piedāvāt iespēju atvērt kontu ar selfiju, maksāt ar gredzenu un veikt pārskaitījumus uz mobilā tālruņa numuriem.
Bankas Citadele grupa tiek pārvaldīta no Latvijas. Tās meitas uzņēmumi un filiāles darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.