Apkopojot AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) statistiku un bankas Citadele datus par Baltijas iedzīvotāju paradumiem finanšu pakalpojumu izmantošanā, secināts, ka iedzīvotāji bankās vēršas pēc patēriņa kredīta lielāku mērķu īstenošanai, savukārt pie ātro kredītu devējiem – nelielām summām, tomēr salīdzinoši biežāk.
Citadeles un Norstat Latvija 2022. gada sākumā veiktā aptauja atklāja, ka, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, Lietuvas iedzīvotāji ir trīs reizes atvērtāki ātro kredītu piedāvājumiem.
Saskaņā ar KIB datiem 2021. gada decembrī Latvijā bankas patēriņa kredītos iedzīvotājiem izsniegušas 18,5 miljonus eiro. Līdzīgu summu patēriņam pērnā gada decembrī Latvijā aizdevuši arī alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji (17,8 miljoni eiro). “Raugoties naudas izteiksmē, patēriņa kreditēšana ir atgriezusies pirms pandēmijas līmenī, proti, pirms trīs gadiem, 2019. gada janvārī, banku izsniegtā summa patēriņa aizdevumos bija 16,2 miljoni eiro un nebanku aizdevēju - 17 miljoni eiro,” stāsta Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
“Redzam, ka kopumā iedzīvotāju aptaujas dati ir iepriecinoši, jo Latvijā tikai 6 % iedzīvotāju norādījuši, ka dotos pie ātro kredītu devējiem, ja būtu nepieciešams patēriņa kredīts. Tas parāda, ka finanšu pratība uzlabojas, un iedzīvotāji apzinās ātro kredītu patiesās izmaksas. Šie dati, protams, jāskata kontekstā ar reālo situāciju. Liela daļa iedzīvotāju tomēr ātros kredītus izmanto ikdienā kā drošības spilvenu, neapzinoties, ka banku piedāvātie īstermiņa aizdevumi ar individuāli aprēķinātu procentu likmi parasti ir ar zemāku gada procentu likmi. Aptauja arī rāda, ka Igaunijā tikai 3 % iedzīvotāju izmantotu ātro kredītu piedāvājumu, nevis dotos pie bankas. Savukārt pārsteidz Lietuva, kurā 15 % iedzīvotāju izdarītu izvēli par labu nebanku aizdevējiem. Satraucoši tas ir tādēļ, ka ātrie kredīti bieži var tikt izvēlēti kā vieglākais ceļš, neizvērtējot sekas, kas bieži var būt lielas kopējās kredīta izmaksas, un kredīta pamatsumma var dzēsties ļoti lēni. Rezultātā ir iegūtas saistības ar lielu slogu un bieži vien sabojātu kredītreitingu,” skaidro Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Ja ikmēneša kopējā summa, kas piešķirta patēriņa kredītos banku un nebanku sektorā pēc apjoma Latvijā ir līdzvērtīga, tad patēriņa kredītu skaits (līgumu skaits) banku un nebanku sektorā krasi atšķiras. Bankas ik mēnesi vidēji piešķir 4 tūkstošus patēriņa kredītu, savukārt alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji - ap 25 tūkstošiem.
“Jāatceras, ka vairāku ātro kredītu ņemšana īsā laika posmā negatīvi ietekmē cilvēka kredītvēsturi, jo norāda uz grūtībām plānot savu finanšu plūsmu. Pēc datiem varam redzēt, ka tā rīkojas daļa iedzīvotāju. Tomēr šī rīcība var negatīvi ietekmēt lielāka pirkuma plānus, piemēram, ja ir mērķis pieteikties līzingam vai hipotekārajam kredītam. Tādēļ svarīgi ir jebkuras saistības uzņemties ar apdomu,” turpina Mūrnieks.
Kā izvērtēt kredīta izmaksas?
Katram kredītam neatkarīgi no tā veida ir savas izmaksas, ko veido, pirmkārt, komisijas maksa par kredīta noformēšanu, otrkārt, procentu maksājumi, un, treškārt, dažādas papildu izmaksas, piemēram, komisijas maksas par maksājuma datuma maiņu, maksājuma atlikšanu, ko atsevišķi kredītu devēji varētu piemērot. Tāpat daži kredītu devēji piemēro kredītu administrēšanas maksu un ātrās naudas izsniegšanas komisijas maksu. Lai izvērtētu, vai kredīts ir izdevīgs, svarīgi ir salīdzināt kopējās izmaksas par kredīta lietošanu, ko piemēro dažādi kredītu devēji. Ātro kredītu devēju kredītlīniju un kredītu lietošanas papildu izmaksas veido būtisku daļu no kopējām kredītu izmaksām, jo klients maksā par to, ka kredīts mazās summās pieejams gandrīz tūlītēji un uz īsāku termiņu. Līdz ar to kopējās kredītu izmaksas ievērojami var pārsniegt bankās izsniegto kredītu izmaksas. Realitātē klienti bieži no ātro kredītu devējiem paņemto summu uzreiz atmaksāt nevar, bieži maksājot vēl pagarināšanas maksas un citus maksājumus.
Rūpējoties par klientu finanšu veselību, eksperti iesaka visiem kredītsaistību maksājumiem novirzīt ne vairāk kā 40 % no ienākumiem. Piemērām, ja ikmēneša ienākumu apmērs ir 1000 eiro, tad saistībām varētu novirzīt līdz 400 eiro mēnesī.
Kā izvērtēt savu kredītspēju?
Pirms vērsties pēc aizdevuma, informāciju par savām saistībām bez maksas pārbaudiet vietnē www.manakreditvesture.lv. Vietnē glabājas dati gan par spēkā esošām, gan nokārtotām iedzīvotāju saistībām, kā arī par galvojuma līgumiem. Šī informācija ir pieejama bankām un tiek izmantota, novērtējot privātpersonas spēju atdod aizdevumu. Piemēram, ja personas kredītvēsturē ir fiksēts parāds vai kavēts maksājums, tad tas palielina iespējamību, ka banka kredītu nepiešķirs vai piešķirs ar augstāku procentu likmi.
Pārbaudīt savu kredītvēsturi iesakām arī tiem, kuri nekad neaizņemas, jo ir novēroti personas datu izkrāpšanas gadījumi, kad tiek noformēts aizņēmums uz citas personas vārda. Regulāri ieskatoties savā kredītvēsturē, var laicīgi konstatēt krāpniecības faktu un sākt to operatīvi risināt. Diemžēl visbiežāk KIB saņem iedzīvotāju zvanus tikai tad, kad faktu ir identificējis potenciālais kreditētājs un ir noraidījis aizdevumu.
Kā rīkoties, lai veiksmīgāk atmaksātu ātros kredītus?
Esošo kredītu laicīga ikmēneša maksājumu veikšana un to pilnīga atmaksa palīdzēs uzlabot banku redzējumu par klienta kredītvēsturi. Ja esošo kredītu ikmēneša maksājumi veikti pēc grafika, bet ir aizdomas, ka lielo izmaksu dēļ netiekat pie pamatsummas atmaksas, ir iespējams pārcelt šādus kredītus savā bankā. Līdz ar to banka piešķir klientam kredītu, lai klients varētu atmaksāt, piemēram, savus ātros kredītus vienā maksājumā, tādējādi padarot sev turpmāko bankas izsniegtā kredīta atmaksu ērtāku, saprotamāku un izdevīgāku.
Baltijas iedzīvotāju aptauju par paradumiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu izmantošanu banka Citadele veica šī gada janvārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat Latvija, aptaujājot 1003 iedzīvotājus Latvijā, 1005 iedzīvotājus Lietuvā un 1010 iedzīvotājus Igaunijā - vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.