Jebkurš no mums ikdienā apzināti vai netieši veic darbības sava personīgā vai ģimenes budžeta pārvaldīšanai. Vai nu tā ir izdevumu apkopošana mēneša sākumā, izvēle veikalā starp dažādu cenu precēm vai naudas atlikšana nebaltai dienai – tie ir finanšu lēmumi, kuri ietekmē katra labklājību. Tomēr ikdienas straujajā ritmā aizmirstas, ka veiksmīgas budžeta pārvaldīšanas galvenais mērķis ir ar laiku uzlabot esošo situāciju vai vismaz to stabilizēt, un lai to panāktu budžeta plānošana ir jādara mērķtiecīgi. Lai palīdzētu uzlabot savas finanšu plānošanas prasmes, Citadeles grupas uzņēmuma CBL Life valdes priekšsēdētāja un finanšu eksperte Anna Fišere-Kaļķe ir sagatavojusi praktiskus budžeta plānošanas padomus.
Ar ko sākt budžeta plānošanu?
Iesākumā būtu jānosprauž mērķis – piemēram, vēlme uzkrāt drošības spilvenam, sākt iekrāt bērnu izglītībai vai vienkārši sakārtot savas finanses, lai ikdienā nebūtu jāraizējas par ikmēneša izdevumu apmaksu. Kad mērķis definēts, jāķeras pie pašreizējās finansiālās situācijas novērtējuma. Tam noderēs blociņš, MS Excel tabula vai kāda no budžeta plānošanas lietotnēm.
Vienā pusē ir jāsaliek visi ieņēmumi – alga, pabalsti vai jebkādi citi ieņēmumi. Otrā pusē jāuzskaita visi izdevumi – rēķini, saistības, izdevumi par pārtiku, transportu utt. Lai precīzi sarakstītu izdevumus un saprastu, kur paliek finanšu līdzekļi, ir vērts apskatīt iepriekšējā mēneša (vai vairāku mēnešu) bankas konta izrakstu.
Ja ikdienā bieži neizmantojat bankas karti, bet, piemēram, iepērkaties pārtikas veikalā, kas klientiem piedāvā atlaides ar klienta karti, pirkumu vēsturi iespējams var apskatīt arī veikala klientu portālā.
“Kad sākam runāt par izdevumiem, nāk prātā rēķini un maksājumi, bet īstenībā vislielākie tēriņi ir pārtika, un nākamais, kur patērējam visvairāk, ir mūsu mājoklis. Tāpēc arī vajadzētu izanalizēt savus ikdienas paradumus - cik maksājam par kafiju, kur pērkam ūdeni sporta treniņiem, vai kādu pārtiku izmetam no ledusskapja, jo tai beidzies termiņš. Tādejādi varam sarēķināt, cik eiro varam ieekonomēt. Nauda vairo naudu, bet parādi -parādus,” saka Anna Fišere-Kaļķe.
Tāpat bieži tiek aizmirsti tādi izdevumi, kā abonementi – Netflix, Spotify, iTunes vai Microsoft lietotņu mēneša maksa. Visi šie izdevumi ir jāsaliek savas finansiālās situācijas aprēķinā. Tikai izejot cauri ikmēneša izmaksām, būs iespējams saprast, kurās pozīcijās tiek tērēts vairāk nekā vajadzētu, un kuras pozīcijas nav iekļautas budžetā vispār.
“Lai izdarītu lēmumus finanšu situācijas uzlabošanai, ir jāzina, kāda ir mūsu bilance jeb atlikums - vai tāds šobrīd ir, vai arī budžets ir pārtērēts. Precīzs aprēķins palīdzēs saprast, kā rīkoties tālāk,” skaidro finanšu eksperte Anna Fišere-Kaļķe.
Kad esošā situācija noskaidrota, jāveido rīcības plāns
Bieži tikai, kad izdevumi ir salikti uz lapas, varam ieraudzīt patieso budžeta ainu. Iezīmējas visi mazie izdevumi, kas ikdienā pazūd lielāku pirkumu vidū. Un parādās arī budžeta trūkumi, piemēram, nav paredzēts nekas uzkrājumiem nebaltai dienai vai kādam ilgtermiņa vai īstermiņa mērķiem. Šajā brīdī ir jāsāk veidot rīcības plāns, pārskatot, kurus izdevumus iespējams samazināt, lai sasniegtu sākumā izvirzīto mērķi.
“Iespējams, pārtika ir jāiegādājas vienreiz nedēļā, lai izvairītos no liekiem ikdienas pirkumiem. Uz veikalu nepieciešams iet ar plānoto iepirkuma sarakstu, varam iepirkties internetā, lai pirkumi ir pārdomāti, nevis emocionāli. Katrs pirkums ir jāvērtē kā investīcija savā labklājībā. Piemēram, izvērtējot, ko pērkam - augļus vai konfektes, kurš no pirkumiem būs lietderīgākas investīcijas mūsu veselībā. Tāpat palīdzēs arī minimālisma principa ievērošana, pērkot tikai svarīgāko, bez kā nevaram iztikt. Šo prasmi iespējams arī uztrenēt, pamēģinām, pienākot pie kases, atrast savā iepirkumu grozā vienu līdz divas lietas, no kuram varam atteikties un tās izņemt. Pērkam jaunu mantu tikai tad, kad izmetam kādu citu,” stāsta Anna Fišere-Kaļķe.
Plānojot finanses, nevajadzētu arī nonākt galējībās, stāsta Anna: “Pieķeroties klāt savu finanšu revīzijai, mēs varam arī būt pārāk kategoriski, gluži tāpat, kā sākot ievērot diētu. Ļoti bieži cilvēki sāk ātri padoties, jo nespēj tik krasi mainīt savu ikdienu. Tādēļ ir svarīgi atrast zelta vidusceļu. Kad mēs sarēķinām ieņēmumus un izvērtējam savas izdevumu pozīcijas, mēs skatāmies, ko varam uzkrāt un nolikt saviem mērķiem. Mērķiem ir jābūt skaidriem, ir jāsaprot, kur tu gribi iet – gribi labāk dzīvot, gribi būt pārliecināts par savu un savu tuvo cilvēku rītdienu, gribi drošības spilvenu, īstenot savu sapni, vai arī uzkrāt līdzekļus savām atvasēm labākai izglītībai.”
Drošības spilvens finanšu satricinājumiem
Viena no svarīgākajām budžeta sastāvdaļām, kas bieži tiek pamesta novārtā, ir uzkrājums nebaltai dienai jeb drošības spilvens. Tas nepieciešams jebkuram cilvēkam un ģimenei, jo rītdienu paredzēt nevar neviens un ir jābūt gataviem dažādiem satricinājumiem. Uzkrājuma lielums ir atkarīgs no cilvēka vai ģimenes ikmēneša izdevumu apjoma – jo lielāka labklājība, jo lielāks uzkrājums nebaltai dienai ir nepieciešams. Minimums, ko būtu jāuzkrāj, ir līdzekļi trīs mēnešalgu apmērā.
“Plānojot savus izdevumus, ir svarīgi izvērtēt, kuras no lietām nevairo mūsu labklājību vai veselību. Nākamais solis ir, kā minimums 20 % novirzīt uzkrājumiem. Piemēram, nopelnījām 100 eiro, 20 eiro noliekam, lai šie 20 eiro strādā mūsu labklājības labā un vairo mūsu drošību par rītdienu. Šeit, tāpat kā fitnesā, ir svarīga regularitāte, tāpēc katram mērķim tiek izvēlēts atbilstošs uzkrājuma instruments, kurš palīdz vairot labklājību ar regulāru maksājumu palīdzību. Varam sākt ar mazāku summu, kuru pēc tam palielināt, vai arī izvēlēties uzreiz lielāko maksājumu, motivējot sevi, ka tādejādi ejam uz mērķi ar lielākiem soļiem,” iesaka Anna.
Katram mērķim izmantojam savu uzkrāšanas instrumentu. Piemēram, ja drošības spilvens ir izveidots, jāsāk veidot citi ilgtermiņa uzkrājumi. Lai saprastu, kādi uzkrāšanas instrumenti labāk piemēroti katra individuālajai situācijai, Citadele ir izveidojusi digitālo konsultantu finoterapija.lv. To var izmantot jebkurš bez maksas, un, atbildot uz pareizajiem jautājumiem, ikvienam tiks izveidota īpaša programma, kā labāk uzkrāt tieši šim konkrētajam cilvēkam, vadoties no viņa izvirzītajiem mērķiem un sniegtajām atbildēm.