- Otro gadu pēc kārtas dubultojies ar bankas pakalpojumiem un cilvēku finanšu līdzekļu izkrāpšanu saistītais krāpniecības gadījumu skaits.
- Pieauguma galvenais iemesls – krāpniecisko zvanu skaita palielināšanās Covid-19 pandēmijas laikā.
- 2020. gadā parādījušās divas jaunas krāpnieku shēmas – latviski runājošu krāpnieku darba piedāvājumi bankas vārdā un Google Ads izmantošana.
Salīdzinot ar 2019. gadu, arī 2020. gadā Citadele novērojusi divkāršu krāpnieku kampaņu skaita pieaugumu. Turklāt šis jau ir otrais gads pēc kārtas ar krāpniecības gadījumu skaita dubultošanos.
2020. gadā Covid-19 pandēmija veicināja krāpniecības gadījumu pieaugumu – īpaši krāpniecisko zvanu skaita palielināšanos. Krāpnieki aktīvi izmantoja situāciju, ka ne visi labi orientējas digitālajā vidē un prot izmantot attālinātos finanšu pakalpojumus.
“Pagājušajā gadā mūsu klientiem īpaši aktīvi zvanīja krievu valodā runājošie krāpnieki, kuri uzdeva sevi par banku drošības dienestu vai citiem darbiniekiem. Turpinās, protams, arī parastās aktuālās shēmas par investīcijām vai kredītiem, kur cilvēkus aicina ņemt aizdevumus vai piedāvā neticamas ieguldīšanas iespējas. Tāpat pagājušogad krāpnieki atrada veidus, kā viltot ienākošo telefona zvanu numurus, tādēļ ne vienmēr var uzticēties arī zvaniem no šķietami zināmiem Latvijas numuriem,” skaidro Kaspars Briška, Citadeles IT drošības daļas vadītājs.
2020. gadā parādījās latviešu valodā runājoši krāpnieki, kuri slēpās aiz stāstiem par darba piedāvājumiem, lai izvilinātu klientu internetbankas pieslēgšanās datus.
Turpinājās arī viltotu bankas lapu veidošana un centieni iemānīt tās klientiem, sūtot krāpnieciskus e-pastus, īsziņas un veidojot zvanu kampaņas. Šogad jaunums bija krāpniecisko internetbankas saišu ievietošana Google reklāmās.
“Pagājušā gada pozitīvā lieta bija fakts, ka arvien vairāk ir klienti, kuri spēj atpazīt šīs krāpnieku darbības un par tām ziņo bankai. Attīstās tehnoloģijas un IT drošības speciālistu spējas pasargāt klientus no krāpniecības mēģinājumiem, tomēr liela daļa ir gadījumu, kad klienti nodod datus krāpnieku rokās neuzmanības vai lētticības dēļ. Aicinu vienmēr atcerēties, ka internetā jebkurš var uzdoties par jebko, un mūsu pašu atbildība ir informācijas kritiska izvērtēšana un savu datu droša izmantošana,” noslēgumā uzsver Briška.