Pandēmijas laikā līdz 82% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas krāt noteiktam īstermiņa mērķim, radot drošības spilvenu neparedzētām situācijām. Banka Citadele veikusi Latvijā lielāko iedzīvotāju uzkrājumu pētījumu, analizējot cilvēku paradumu maiņu pirms un pēc Covid-19 pandēmijas sākšanās.
Pēc ārkārtas situācijas ieviešanas, Finoterapijas konsultāciju saņēmēji vairāk uzmanības pievērsa īstermiņa prioritātēm, savukārt mazāk ilgtermiņa uzkrājumiem. Noteiktam īstermiņa mērķim uzkrājumus kā svarīgu vai ļoti svarīgu faktoru pirms ārkārtas situācijas atzina mazāks iedzīvotāju īpatsvars - 76%. Ja pirms koronavīrusa pandēmijas par uzkrājumiem vecumdienām aizdomājas 63% iedzīvotāju, tad pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas to īpatsvars nedaudz samazinājies līdz 59%.
“Diemžēl arī Finoterapijas rezultāti rāda, ka par savu finanšu stāvokli un uzkrājumiem nebaltai dienai, daudzi sāk aizdomāties tikai krīzes apstākļos, lai arī ir bijušas finanšu iespējas veikt uzkrājumus jau iepriekš. Drošības spilvena izveide, vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā, var kaut daļēji pasargāt no satricinājumiem ekonomikā un darba tirgū. Jau iepriekš, veicot pētījumu, mēs secinājām, ka interesi par uzkrājumiem bieži vien vairāk izrāda cilvēki, kuriem ir salīdzinoši nelieli ienākumi. Savukārt liela daļa iedzīvotāju izvēlas dzīvot pāri savām iespējām,“ skaidro Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, Kārlis Purgailis.
Ienākumu līmeņi cilvēkiem, kuri ir izgājuši Finoterapiju gan pirms, gan pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas, bijuši ļoti līdzīgi. Taču krīzes situācijā Finoterapijas automatizētas finanšu konsultācijas daudz lielāku interesi izraisīja to iedzīvotāju vidū, kuriem uzkrājumu kontā vai skaidrā naudā nav vai to apmērs nepārsniedz 1000 eiro, lai arī finanšu stāvoklis ļautu uzkrāt, jo ienākumi pārsniedz izdevumus.
“Kā redzam pētījumā, pandēmija ir rosinājusi interesi un, iespējams, kalpos kā pamudinājums veidot uzkrājumus. Jāatzīst gan, ja nesāk uzkrājumus veidot tagad, atrodoties krīzes situācijā, vēlāk sāpes aizmirsīsies un motivācija to uzsākt - izsīks. Lai par paradumu kļūtu uzkrājuma veidošana, nav nepieciešamas lielas naudas summas, jo galvenais ir atlikt naudu regulāri, “ turpina K. Purgailis.
Līdz marta vidusdaļai, drošības spilvens 3 mēnešu izdevumu apmērā bija vidēji pusei no tiem, kuru ienākumi par 20% vai vairāk pārsniedz izdevumus. Savukārt pēc koronavīrusa uzliesmojuma, Finoterapijas automatizēto konsultāciju saņēmēju vidū ir vairāk darbinieku ar ienākumiem, kas par 20% vai vairāk pārsniedz mēneša tēriņus, taču drošības spilvens ir bijis sakrāts relatīvi mazākai daļai - tikai 36%. Ieejot interaktīvajā platformā www.finoterapija.lv un sniedzot atbildes uz konkrētiem jautājumiem, Finoterapijas apmeklētāji var noteikt pašreizējo finansiālo situāciju, kā arī saņemt ieteikumus uzkrājumu veidošanai.