Pēteris Plaudis, Citadeles līzings un faktorings valdes priekšsēdētājs
Sabiedrības atbalsts, infrastruktūras attīstība un elektroauto tehnisko parametru uzlabošanās vedina domāt, ka ar elektroauto, iespējams, brauksim agrāk nekā mēs domājām, tomēr vēlāk nekā mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc?
Mūsu pārvietošanās un auto iegādes paradumiem būs jāmainās, tas ir viennozīmīgi. Sekojot citu Eiropas valstu piemēram, arī Latvija izstrādājusi stratēģiju, un valdība apstiprinājusi plānu tuvākajai desmitgadei, iekļaujot vairāk nekā 100 pasākumus, kā samazināt siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas. Ražošana rada visvairāk izmešu, savukārt transports, jo sevišķi vecās automašīnas, ir otrs lielākais piesārņotājs. Tāpēc arvien aktuālāka kļūst iekšdedzes dzinēju auto aizstāšana ar alternatīviem, CO2 izmešu neradošajiem dzinējiem.
Vai gribam braukt ar elektroauto? Jā.
Redzam, ka pirmais solis ir sperts un interese par videi draudzīgāku auto ir jau radīta – domāšana mainās, un sabiedrība emocionāli kļūst atvērtāka elektroauto izmantošanai.
Kopumā sabiedrības atbalsts elektroautomobiļu izmantošanai ir liels, un to atbalsta arī tie, kuri paši neplāno iegādāties savu personīgo auto, liecina Citadeles un Norstat septembrī veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Lietuvieši ir lielākie elektroauto izmantošanas atbalstītāji – Lietuvā 92%, Latvijā 82% un Igaunijā 79% atbalsta elektroauto izmantošanu.
Visās Baltijas valstīs ir vienprātība par divām galvenajām elektroauto priekšrocībām – auto nepiesārņo vidi ar izplūdes gāzēm, un tam ir kluss dzinējs, kas nerada iekšdedzes dzinējiem raksturīgo troksni. Arī Citadele ir iegādājusies elektroauto, un ar to ikdienā pārvietojas bankas drošības dienests. Novērtējam gan zemās ekspluatācijas izmaksas, gan citas priekšrocības – piemēram, klusumu braucot, auto dinamiku, komfortu, kā arī iespēju braukt pa sabiedriskā transporta joslu. Ērta pārvietošanās pa Rīgas ielām ļoti noder, apkalpojot bankomātus, kā arī ārkārtas situācijās, kad operatīvi nepieciešams nokļūt notikuma vietā. Arī izmaksu ziņā, elektroauto sastāda tikai trešdaļu no analoga iekšdedzes dzinēja automašīnas patēriņa, un auto apkope arī ir uz pusi lētāka.
Maz attīstīts uzlādes tīkls, iespējamais nobraukums un uzlādes ilgums, kā arī salīdzinoši lielas sākotnējās izmaksas visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji atzīst kā būtiskākos šķēršļus elektroauto izmantošanā. Tomēr jāatzīmē, ka arī šie šķēršļi mazinās. Uzlādes tīkls strauji paplašinās, un pieslēgumu vietas aug straujāk par elektroauto skaitu. Arī auto ražotāji pilnveido tehnoloģiju, un iespējamais nobraukums ir dubultots, salīdzinot ar pirmās paaudzes elektroauto, kam tas bija maksimāli 150 kilometri ar vienu uzlādi. Turklāt tagad elektroauto piedāvā gandrīz visi populārākie auto ražotāji, un tas nozīmē, ka tehnoloģijas attīstīsies vēl straujāk, un auto varēs nobraukt arvien vairāk. Vienlaikus tas nozīmē arī elektroauto cenu samazināšanos. Nav noslēpums, ka elektroauto izmantošana ilgtermiņā ir lētāka nekā iekšdedzes dzinēja, tomēr sākotnējās izmaksas ir lielākas.
Bankas – pagaidām vienīgais atbalsts elektroauto iegādei
Lai arī Latvijas klimata plānā ir paredzēts atbalsts elektroauto vai citu videi draudzīgo auto iegādei, tomēr finansējuma tā realizēšanai pagaidām nav. Nav arī skaidri citi nosacījumi – kāda veida un apmēra atbalsts varētu būt, kādiem priekšnoteikumiem izpildoties to varētu saņemt.
Ja Lietuvā un Igaunijā šo risina ar valsts atbalstu jeb subsīdijām, tad Latvijā faktiski banku piedāvātie finanšu instrumenti ir vienīgais veids, kā samazināt sākotnējās izmaksas elektroauto iegādē. Būtībā tas nozīmē, ka elektroauto izplatība notiek caur uzņēmumu autoparkiem. To arī redzam pēc līzinga pieprasījumiem - lielākā interese par elektroauto iegādi ir uzņēmējiem. Uzņēmēji novērtē, ka Citadelē ar līzingu un bez pirmās iemaksas ir iespējams samazināt sākotnējās izmaksas elektroauto iegādē. Savukārt mājsaimniecībām elektroauto visbiežāk ir kā otrs auto ģimenē.
Noteikti ir vērts diskutēt par efektīvākajiem risinājumiem, atbalstot videi draudzīgu auto iegādi. Iespējams iet dažādus ceļus – gan tieši piešķirot noteiktu naudas summu auto iegādei, gan izmantojot finanšu instrumentus, piemēram, subsidējot līzinga aizdevumus. Otrajā variantā potenciālais atbalsta saņēmēju loks varētu būt plašāks. Katrā ziņā ALTUM garantijas mājokļa iegādē ir labs piemērs, kā ar ļoti nelieliem valsts piešķirtiem resursiem var atrisināt pirmās iemaksas šķērsli un palīdzēt lielai daļai iedzīvotāju iegādāties savu mājokli.
Kā videi draudzīgu auto izmantošanu sekmē kaimiņvalstis?
Igaunijā pirmā pieteikumu kārta noslēdzās pavasarī. Tās ietvaros ar valsts līdzfinansējumu 1,2 miljonu eiro apmērā tika iegādāti 232 elektroauto, par kuru jaunajiem īpašniekiem kļuva 40 uzņēmumi un 15 privātpersonas. Valsts līdzfinansējumu elektroauto iegādei līdz 5000 eiro varēja saņemt gan uzņēmumi, gan Igaunijas pilsoņi, iegādājoties automašīnas, kuras nav dārgākas par 50 tūkstošiem eiro. Turklāt ar valsts atbalsta programmā iegādāto automašīnu 80 % ir jānobrauc Igaunijas teritorijā. Šogad oktobra beigās iecerēta otrā kārta, atbalstot elektroauto iegādi.
No šī gada aprīļa arī Lietuvā ir pieejams atbalsts jaunu un lietotu elektroauto iegādei.
Iegādājoties jaunu elektroauto, valsts piešķir 4000 eiro atbalstu, bet, iegādājoties lietotu, var saņemt 2000 eiro lielu finansējumu. Pierādot, ka līdz ar jauna iegādi ir norakstīts cits auto, var saņemt vēl papildus 1000 eiro. Iecerēts, ka ar valsts atbalstu tiks iegādāti 1250 jauni vai 2500 lietoti (M1 klases) elektroauto, atvēlot tam 5 miljonus eiro. Pagaidām elektroauto ar valsts līdzfinansējumu Lietuvā var iegādāties privātpersonas, bet, iespējams, programmu paplašinās, iekļaujot arī juridiskas personas jeb uzņēmumus.