- Sabiedrībā liels atbalsts elektroauto izmantošanai – Lietuvā 92 %, Latvijā 82 % un Igaunijā 79 %
- Tuvāko piecu gadu laikā elektroauto Latvijā plāno iegādāties teju katrs ceturtais
- 0 % izmeši un kluss motors – elektroauto galvenās priekšrocības
- Šķēršļi elektroauto izmantošanā – maz attīstīts uzlādes tīkls, salīdzinoši lielas sākotnējās izmaksas iespējamais nobraukums un uzlādes ilgums
Tuvākajos gados uz Latvijas ceļiem būtiski pieaugs elektroauto skaits – piecu gadu laikā elektroauto plāno iegādāties gandrīz katrs ceturtais jeb 23 %, savukārt elektroauto izmantošanas līdere Baltijas valstīs varētu būt Lietuva, kur ir vislielākais sabiedrības atbalsts – 92 % iedzīvotāju atzinīgi vērtē pārvietošanos ar elektroautomašīnām, liecina bankas Citadele un Norstat septembrī veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
Desmit gadu laikā Latvijā ar elektroauto, iespējams, brauks jau 39 % iedzīvotāju, liecina aptauja. Elektroauto izmantošanu visbiežāk atbalsta sievietes, vecumā līdz 29 gadiem, no Kurzemes un Rīgas, savukārt iekšdedzes dzinēja atbalstītāji biežāk ir vīrieši, vecuma grupā virs 50 gadiem, no Vidzemes un ar vairāk nekā 4 bērniem.
Kopumā sabiedrības atbalsts elektroautomobiļu izmantošanai ir liels, un to atbalsta arī tie, kuri neplāno iegādāties sev personīgo auto.
Baltijas iedzīvotāju aptauja rāda, ka lietuvieši ir lielākie elektroauto izmantošanas atbalstītāji - Lietuvā divreiz mazāk nekā pārējās Baltijas valstīs jeb tikai 6 %, savukārt Latvijā 13 % un 16 % atbildējuši, ka nekad neplāno iegādāties elektroauto, jo atbalsta tikai iekšdedzes dzinēja automašīnas.
Maz attīstīts uzlādes tīkls, iespējamais nobraukums un uzlādes ilgums, kā arī salīdzinoši lielas sākotnējās izmaksas visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji atzīst kā būtiskākos šķēršļus elektroauto izmantošanā. 63 % respondentu Latvijā norāda uz maz attīstītu auto uzlādes tīklu un 60 % iespējamo nobraukumu un uzlādes ilgumu, kā arī 54 % min salīdzinoši lielas sākotnējās izmaksas. Savukārt citi šķēršļi, piemēram, finansiālie stimuli, piemērotība klimatiskajiem apstākļiem un dzīvesvietai daudzdzīvokļu namā, pēc respondentu domām, ir divreiz mazsvarīgāki.
“Atrisinot jautājumus par praktiskajiem šķēršļiem, kurus iedzīvotāji norādījuši aptaujā, elektroauto mūsu ikdienā var ienākt pat straujāk nekā domājam, jo emocionāli sabiedrība ir atvērta un gatava elektroauto izmantošanai. Ja sākotnēji pirms vairākiem gadiem elektroauto izvēle varbūt lielā mērā bija emocionāli pamatota, tad šobrīd elektroauto iegādei jau ir ekonomisks pamatojums. Ražotāji intensīvi strādā pie jauniem elektroauto modeļiem – būtiski palielinās iespējamais nobraukums, savukārt cenu atšķirības mazinās. Pēc līzinga pieprasījumiem redzam, ka šobrīd lielākā interese par elektroauto iegādi ir uzņēmējiem. Viņi novērtē, ka ar līzingu un bez pirmās iemaksas ir iespējams samazināt sākotnējās izmaksas elektroauto iegādē. Savukārt mājsaimniecībām elektroauto visbiežāk ir kā otrs auto ģimenē,” stāsta Pēteris Plaudis, Citadele līzings un faktorings valdes priekšsēdētājs.
Baltijas valstu iedzīvotājiem ir vienprātība par divām galvenajām elektroauto priekšrocībām – auto nepiesārņo vidi ar izplūdes gāzēm, un ir kluss motors, kas nerada troksni. Par citām priekšrocībām Baltijas valstu iedzīvotāju domas dalās. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas iedzīvotāji nenovērtē zemās ekspluatācijas izmaksas. Latvijā augstu novērtē citus papildus finansiālos ieguvumus – piemēram, nav nodokļu, bezmaksas stāvvietas, iespēja braukt pa sabiedriskā transporta joslu. Savukārt Lietuvā kā trešā būtiskākā elektroauto priekšrocība minēts, ka tā ir inovatīva nākotnes tehnoloģija, savukārt Igaunijā – ka auto var uzlādēt mājās.
Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju par elektroautomašīnu izmantošanu septembra vidū veica pētījumu aģentūra Norstat, aptaujājot 1004 respondentus Latvijā, 1000 Lietuvā un 1000 Igaunijā. Respondenti ir vecumā no 18 līdz 74 gadiem un izlase ir reprezentatīva.