Ārkārtējās situācijas laikā nesnauž arī kibernoziedzinieki, kuri izmanto īpašos apstākļus, kad liela daļa organizāciju pāriet uz attālināto darba režīmu un darbinieki apgūst jaunas prasmes: meklē jaunu informāciju un izmanto jaunus tehnoloģiskos rīkus. Tie, kuri zaudējuši stabilus ienākumus, ir ievainojamāki un meklē iespējas nopelnīt.
Aicinām iepazīties ar izplatītākajām krāpniecības shēmām, kā arī drošības padomiem finanšu līdzekļu, privāto datu un ierīču pasargāšanai.
Izplatītākās krāpšanas shēmas
Krāpnieki vienmēr darbojas ar mērķi vai nu izkrāpt datus vai finanšu līdzekļus. Izplatītākie krāpniecības veidi ir investīciju krāpšana, kurā cilvēks tiek pierunāts investēt unikālā un vienreizējā iespējā, un tā saucamā pikšķerēšana (phishing) - krāpniecības metode, kur ar dažādiem paņēmieniem tiek panākts, ka klients ievada savus personīgos internetbankas vai maksājumu karšu datus krāpnieku vietnēs.
“Līdz šim visi investīciju krāpšanas gadījumi atbilst shēmai, kur klients saņem telefona zvanu ar “gadsimta labāko piedāvājumu” investēt un nopelnīt. Piedāvātājs parasti runā tikai krievu valodā. Telefona numuri, uz kuriem zvana, tiek izvēlēti nejaušā veidā vai arī paņemti no kādas nelegāli iegūtas datu bāzes. Par šo krāpnieku upuriem bieži kļūst gados vecāki cilvēki, un ir bijuši gadījumi, kur klienti pat vēlas paņemt kredītu bankā, lai izmantotu šo iespēju nopelnīt.
Otrs izplatītākais veids - klients ievada savus datus viltus vietnēs, un pēc tam krāpnieki datus var izmantot pirkumu iegādei, naudas pārskatījumiem no klienta bankas konta u.tml.
Tipiskie krāpnieku līdzekļi ir viltus interneta veikali vai viltus saites īstos interneta veikalos, SMS un e-pasti, kas tiek sūtīti it kā bankas vārdā, aicinot klikšķināt uz saites, lai, piemēram, apskatītu ziņojumu, pārliecinātos par ienākušo maksājumu, nomainītu bankas pieejas datus utt. Krāpnieki ir ļoti radoši un ar katru dienu izdomā arvien jaunus veidus klientu personīgo datu iegūšanai,” skaidro K. Briška.
Citas sastopamās krāpšanas shēmas COVID-19 laikā
Jāuzmanās no krāpnieciska rakstura SMS vai WhatsApp ziņām ar saiti, kas var aicināt ievadīt bankas datus, lai saņemtu informāciju par bezmaksas Covid-19 testiem vai valdības pabalstiem grūtībās nonākušajiem. Jau šobrīd Latvijā novērota viltus informācijas izplatīšana Whatsapp. Konkrētajā gadījumā nebija mēģināts zagt datus, bet varam sagaidīt, ka šāda veida ziņas var parādīties.
Ārvalstīs izplatīti ir viltus e-pasti un informācijas resursi, kas piedāvā jaunāko informāciju par vīrusa izplatību, bet satur vīrusus vai arī pieprasa ievadīt datus, lai tiem piekļūtu. Tās var būt arī lietotnes, kas piedāvā reāla laika datus par vīrusa izplatību, bet lejuplādējot bloķēs ierīci un, lai to atbloķētu tiks pieprasīta nauda.
Vēl viena krāpšanas shēma, kas ik pa laikam novērojama un varētu īpaši aktualizēties šajā laikā – potenciālais upuris atsaucas sludinājumam vai pats ievieto sludinājumus, ka nepieciešams kredīts. Tālāk jau noziedznieki apvārdo upuri, lai viņš atdotu visus internetbankas pieslēgšanās datus vai atvērtu kontu bankā. Piemēram, iegalvo upurim, ka internetbankas pieslēgšanās dati nepieciešami, lai pārbaudītu kredītvēsturi vai iegūtu izziņas no VSAA portāliem. Tālāk jau upura vārdā tiek ņemti ātrie kredīti, kurus izskaita uz citiem kontiem.
Drošības padomi
Lai pasargātu sevi no krāpniekiem, nepieciešams informāciju meklēt pārbaudītos resursos un būt piesardzīgiem iepērkoties internetā, kā arī izmantojot citus finanšu pakalpojumus.
- Maksājot par pirkumiem internetveikalos vai apmeklējot internetbankas lapu, jāpārliecinās, vai pārlūkā ir attēlota īstā adrese. Bieži krāpnieki izveido gandrīz identisku lapu internetbankas vietnei, tomēr pārlūkā adrese atšķirsies no īstās adreses, piemēram, online.citadele.lv.
- Saņemot SMS vai e-pastu no jebkura pakalpojuma sniedzēja, pārliecinieties, vai izmantotās saites nav viltotas un nekādā gadījumā neatveriet saiti, ja ir radušās šaubas par ziņas autentiskumu. Ieteicams pārliecināties par informācijas patiesumu pakalpojuma sniedzēja mājas lapā vai piezvanīt uz info tālruni, kas atrodams mājas lapā. Atgādinām, ka banka nekad nesūtīs SMS vai e-pastu ar aicinājumu ievadīt savus datus.
- Pārliecināties vai interneta veikals nav krāpnieku veidots. Viena no izplatītākajām krāpniecības metodēm - izveidot interneta veikala lapu un piedāvāt preces par ļoti izdevīgām cenām. Aicinām vienmēr pārliecināties, vai šāds interneta veikals patiešām eksistē. To iespējams izdarīt vairākos veidos - meklējot internetā atsauksmes, pārbaudot uzņēmuma reģistrācijas numuru, kritiski izvērtējot par uzņēmumu norādīto informāciju u.c.
-
Izmantot mobilās lietotnes priekšrocības. Pirmkārt, ieslēgt paziņojumus par visiem maksājumu kartes darījumiem, kas uzreiz parādās ekrānā, tādejādi ļaujot sekot līdzi visiem maksājumiem, otrkārt, atzīmēt, kurā pasaules reģionā atļauts ar šo karti norēķināties (Citadeles lietotnē var uzstādīt Baltiju, Eiropu vai pasauli, tādejādi iezīmējot maksājumiem atļauto teritoriju). Treškārt, aicinām atslēgt iespēju izmantot karti iepirkumiem internetā, kad tas nav nepieciešams, un, pēdējais - nepieciešamības gadījumā uz laiku bloķēt karti vai izņemt skaidru naudu, ja ir aizdomas par ļaunprātīgu maksājumu kartes izmantošanu un ne saviem iniciētiem darījumiem.