Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists
Maijs Latvijas rūpniecībā ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecībā, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus, un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.
Vislielākās izmaiņas rūpniecībā maijā bija vērojamas enerģētikā, kas pēc 8 mēnešu pārtraukuma atkal atgriezusies pie plusiem un kur salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi izlaide augusi par +3,4%. Taču šis kāpums ir drīzāk tādēļ, ka nozares ražošanas apjomi jau vairāk nekā gadu ir zemā līmenī. Elektroenerģijas ražošanu joprojām negatīvi ietekmē sausums, kā rezultātā elektroenerģijas ražošana maijā samazinājās par gandrīz 40%, taču šī gada maijs bija vēsāks kā pērn, kas paildzināja apkures sezonu un veicināja ražošanas pieaugumu koģenerācijas stacijās.
Apstrādes rūpniecībā maijā visstraujāk augošās nozares bija elektrisko iekārtu, gatavo metāla izstrādājumu, kā arī dažādu iekārtu un apģērbu ražošana. Visās šajās nozarēs ražošanas apjomi auguši par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un elektrisko iekārtu ražošanā izaugsme sasniedza pat 32,9%. Pieaugums apģērbu ražošanā gan ir nedaudz pārsteidzošs, jo kopumā nozarē jau ilgstoši vērojamas negatīvas tendences spēcīgās konkurences dēļ no zemāku algu valstīm. Savukārt gatavajos metāla izstrādājumos izaugsmi veicina spēcīgais pieprasījums būvniecībā Eiropā.
Vienlaikus maijā ražošanas apjomi auguši tikai pusē no apstrādes rūpniecības nozarēm, par kurām pieejama detalizētāka informācija, un pēc ilgāka pārtraukuma maijā kritums fiksēts arī kokapstrādē. Tas, ka puse no apstrādes rūpniecības nozarēm ir mīnusos, noteikti nav labs signāls, lai gan kokapstrādē tas jau bija gaidāma un ražošanas apjomi nozarē saglabājas augstā līmenī. Taču pēc pērnā gada rekordaugstajām koksnes cenām un lielajiem ražošanas apjomiem nozarē vērojams neliels atslābums, kas turpināsies arī tuvākajos mēnešos.
Pēc manām prognozēm apstrādes rūpniecība šogad Latvija augs par aptuveni 3%, taču lielas bažas rada situācija ārējā vidē. Jūnijā 18 no 30 pasaules lielākajām ekonomikām rūpniecības noskaņojums atradās negatīvajā teritorijā, kas signalizē ražošanas apjomu kritumu. Un lai arī šie mīnusi nav lieli, taču pasaule kopumā izskatās ir nonākusi industriālā recesijā. Pagaidām šīs tendences Latvijas ražotājus nav būtiski skārušas, taču ražotāju noskaņojums ir sācis pasliktināties, un kopš gada sākuma rūpniecība strauji sarukuši jaunie pasūtījumi, it īpaši, kokapstrādē. Tāpat rūpniecība parasti ir apsteidzoša nozare pārējai ekonomikai, tādēļ esmu ļoti piesardzīgs par izaugsmes perspektīvām gada otrajā pusē, lai arī enerģētikā, visticamāk redzēsim palielus plusus, kas uzlabos kopējo ainu rūpniecībā.