Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists
Pēdējos mēnešos ārpus Latvijas arvien vairāk parādās signāli par globālās ekonomikas un starptautiskās tirdzniecības izaugsmes tempu bremzēšanos un to pakāpeniski sāk izjust arī uzņēmēji Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada novembrī Latvijas preču eksports salīdzinājumā ar 2017. gada novembri palielinājies par 5,2%, savukārt laika posmā no janvāra līdz novembri Latvijas preču eksports audzis par 8%. Šie ir labi rādītāji, taču neiepriecina to dinamika. Gada otrajā pusē Latvijas eksporta pieaugums ir kļuvis jūtami lēnāks un ja skatāmies trīs mēnešu periodu no septembra līdz novembrim, tad Latvijas eksporta pieaugums bijis vien 3,7%. Tas ir teju uz pusi lēnāk nekā Latvijas kopējais ekonomikas pieaugums eiro izteiksmē un šobrīd man arvien vairāk nostiprinās sajūta, ka globālie ekonomiskie, kā arī politiskie riski ierobežos Latvijas eksporta iespējas šogad.
Pie šī svarīgi arī atzīmēt to, ka pērn nozīmīgs faktors Latvijas eksporta pieaugumā bija koksnes cenu kāpums, kā rezultātā novembrī koka izstrādājumu eksports pieauga par 14,8% salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu. Šis cenu pieaugums, visticamāk, ir vismaz daļēji pārejošs un Latvija valsts mežu publicētā informācija liecina, ka, saglabājoties esošajām tirgus tendencēm, šogad koksnes cenas Latvijā varētu sarukt, līdzīgi kā tas jau ir noticis otrpus Atlantijas okeānam. Vienlaikus šis koksnes cenu kāpums kopējos eksporta rādītājos ir kompensējis pērnā gada slikto graudu ražu, kā rezultātā graudu eksporta novembrī samazinājās par gandrīz 60%. Domājams, ka šogad graudu raža būs labāk nekā pērn un tādā gadījumā šie faktori varētu darboties pretējā virzienā, graudu eksportam kompensējot iespējamo koksnes cenu samazinājumu.
Vienlaikus stabili pozitīvas tendences saglabājas mehānismu un iekārtu (58,6% pieaugums pret 2017. gada novembri), apģērbu un tekstilizstrādājumu (+17,3%), kā arī ķīmijas produktu (+12,4) eksportā. Te gan vismaz daļa eksporta ir reeksports, taču pieaugumu šajās preču kategorijās vairāk vai mazāk saskan ar tendencēm apstrādes rūpniecībā un tādēļ noteikti atspoguļo arī Latvijas ekonomikas attīstību. Vienlaikus mazāk iepriecinoša aina ir ar metāla izstrādājumu un būvmateriālu eksportu. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri metālu izstrādājumu eksports ir palielinājies vien par 2,9%, savukārt cementa eksports krities par gandrīz 45%. No viens puses tas varētu būt saistīts ar lielo būvniecības aktivitāti Latvijā, taču, visticamāk, tas liecina arī par būvniecības cikla bremzēšanos citviet mūsu reģionā.
Raugoties uz Latvijas eksporta izaugsmes perspektīvām šogad esmu diezgan piesardzīgs. Arvien vairāk ir skaidrs, ka spēcīgais pasaules tirdzniecības pieaugums, kas aizsākās 2016. gada nogalē, šobrīd ir ievērojami noplacis. Vienlaikus politiskie riski, kas saistīti ar tirdzniecības konfliktiem, Brexit un atsevišķu eirozonas valstu fiskālo politiku nav mazinājušies, un drīzāk pieaug. Tikmēr jaunāki eirozonas ekonomikas rādītāji arvien vairāk liecina par ekonomikas izaugsmes bremzēšanos mūsu lielākajā eksporta tirgū, un apsteidzošie indikatori rada zināmu piesardzību arī par citām pasaules lielajām ekonomikām. Tas viss kopumā liek domāt, ka Latvijas preču eksporta pieauguma potenciāls šogad ir ierobežots un eiro izteiksmē tas, visticamāk, nepārsniegs 3-5%.