Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists
Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums, šī gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas ekonomika ir augusi par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem lēnāka izaugsme šogad jau bija sagaidāma un par to liecināja arī liels vairums īstermiņa indikatoru, piemēram, vājāki izaugsmes rādītāji tirdzniecībā, rūpniecībā, eksportā, kravu un pasažieru plūsmā lidostā, kā arī lēnāks uzlabojumu temps darba tirgu. Taču pēc diviem gadiem, kad Latvijas ekonomikas izaugsme brīžiem pārsniedza pat 5%, mazāk nekā 3% kāpums pirmajā ceturksnī uzskatāms drīzāk par negatīvu pārsteigumu.
Galvenais iemesls šādai lēnākai izaugsmei noteikti ir globālie pretvēji un ārējā ekonomiskā cikla bremzēšanās. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā pasaules ekonomikas apskatā 70% pasaules valstu šogad prognozē zemāku izaugsmi nekā pērn un šogad pasaulē kopumā gaidāma vājākā izaugsme kopš 2009. gada. Pirmā ceturkšņa IKP dati liek domāt, ka to jau sākam just arī Latvijā, taču, manuprāt, šobrīd nav pamata runāt par globālu recesiju vai krīzi.
Vienlaikus iekšējais ekonomikas cikls pagaidām izskatās pietiekami noturīgs. Patēriņš stabili aug, taču būvniecībā gads sācies tikai ar 6% kāpumu un tas apliecina, ka cikls šajā nozarē bremzējas. Pēc diviem gadiem, kad izaugsme būvniecībā pārsniedza 20%, tas ir pat vēlams, jo nozarē jau ir vērojamas pārkaršanas pazīmes. Augošais būvatļauju skaits gan liecina, ka privātā sektora pieprasījums nozarē saglabājas ļoti spēcīgs, taču ES fondu apguvē tuvojamies maksimuma punktam un no publiskā sektora puses papildus stimula nozarē šogad nebūs.
Skatoties uz šo gadu ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika aug lēnāk nekā iepriekšējos divos gados un šobrīd neredzu pamatu mainīt savu IKP izaugsmes prognozi šim gadam 2,8% apmērā. Pērn Latvijas ekonomikai par labu nāca arī vairāki veiksmes faktori, kas šogad var izrādīties ar mīnus zīmi. Neskatoties uz Krievijas mērķi mazināt Baltijas valstu ostu izmantošanu, tranzīts pērn pieauga, augstās koksnes cenas veicināja mežu papildus ciršanu un kokapstrādes pieaugumu, un lielajos makro ciparos tikai daļēji atspoguļojās nerezidentu depozītu aizplūšana. Uz tik pat veiksmīgu faktoru sakritību šogad ir grūti cerēt. Pēdējos mēnešos Eiropas tirgos ir vērojams būtisks ogļu cenu kritums, kas ir negatīvs signāls par kravu apgrozījumu Latvijas ostās turpmākajos mēnešos ostās. Tāpat koksnes cenās jau ir vērojama korekcija, kam būs negatīva ietekme uz rūpniecību, kā arī eksportu. Vienlaikus kopējo izaugsmi uz leju pērn pavilka sausie laika apstākļi, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecību un enerģētiku, un šī gada otrajā pusē abās nozarēs es sagaidu plusus. Taču tā kā sausums pie mums pagaidām turpinās, gaidītie plusi šajās var nebūt tik lieli, kā cerēts gada sākumā.
Tomēr lielākais jautājums protams ir par ārējo ekonomikas vidi un vai pašreizējais vājums pasaules ekonomikā būs pārejošs? Galvenie riski pasaules ekonomikas izaugsmei ir neatrisinātie tirdzniecības kari, bremzēšanās pasaules tirdzniecībā, kā arī rūpniecībā, joprojām lielā nenoteiktība par Brexit un augstie parāda līmeņi, piemēram, Itālijā, kas var radīt draudus finanšu sistēmas stabilitātei. Tā rezultātā pēdējā gada laikā eirozonas izaugsmes prognozes šim gada jau samazinātas teju uz pusi līdz aptuveni 1%, kamēr Baltijas reģionā tās bija palikušas nemainīgas. Pēdējos mēneši dati par globālo ekonomiku gan drīzāk liek domāt, ka pašreizējos izaugsmes tempu kritums drīzāk ir pārejošs sagurums un koncentrēts atsevišķas nozarēs, kamēr patēriņš un pakalpojumu nozarēs turpina stabili augt. Tādēļ lielam uztraukumam par Latvijas ekonomiku šobrīd, manuprāt, nav pamata.