Lielākajai daļai jeb 73% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem ir svarīgi zināt, cik liela pensija viņiem būs. Tajā pašā laikā 70% atzīst, ka nekad nav noskaidrojuši, cik liels pensijas uzkrājums viņiem šobrīd ir. Turklāt teju puse jeb 46% aptaujāto nezina vai nav pilnīgi pārliecināti, pie kura pensiju pārvaldītāja ir viņu pensijas uzkrājums – liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” un pētījumu centra “Norstat” veiktā iedzīvotāju aptauja.
Lai noskaidrotu iedzīvotāju informētību par savu pensijas uzkrājumu, tā pārvaldīšanu un veicinātu iedzīvotāju interesi par pensijas uzkrājuma palielināšanu, šodien bankā Citadele notika ekspertu diskusija. Tajā tika analizētas tendences, ko atspoguļo iedzīvotāju aptaujas dati, un tika diskutēts par iespējamajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai.
“Aptaujas rezultāti liecina par vairākām interesantām un vienlaikus satraucošām tendencēm. Redzam, ka ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā līdz 39 gadiem vēlas zināt, kāda viņiem būs pensija. Taču tajā pašā laikā samērā mazai daļai interese ir nonākusi līdz darbiem. Diemžēl realitāte ir tāda, ka liela daļa nezina nedz to, cik liels viņiem šobrīd ir pensijas uzkrājums, nedz to, pie kura pārvaldītāja viņiem šis pensijas uzkrājums tiek veidots. Līdz ar to zūd trīs līmeņu pensiju sistēmas jēga, kas paredz, ka cilvēks seko līdzi savam uzkrājumam, izvēlētā pensiju plāna ienesīgumam un nepieciešamības gadījumā maina pensijas pārvaldītāju vai pensijas plānu, kā arī pieņem lēmumu par uzkrājuma veidošanu pensiju 3. līmenī. Tādējādi cilvēki lielākoties neizmanto valsts pensiju sistēmas sniegtās iespējas. Nezinot, kāds pašreiz ir pensijas uzkrājums un kur tas ir, ir diezgan viegli dzīvot ilūzijās,” saka bankas Citadele meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Jo augstāki ienākumi, jo vairāk informēti
Aptaujas dati liecina, ka 18 līdz 39 gadu vecu iedzīvotāju informētība par pensijas jautājumiem 2018. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazinājusies. Ja 2011. gadā 62% šī vecuma iedzīvotāju pilnīgi droši zināja, kas pārvalda viņu pensijas 2. līmeni, tad šogad tādi ir 53% iedzīvotāju. Redzama tendence – jo augstāki ienākumi, jo cilvēki vairāk informēti par pensijas jautājumiem. Dati liecina, ka iedzīvotāji, kuru ienākumi ir līdz 750 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, retāk zina savu pensijas 2. līmeņa pārvaldītāju – atkarībā ienākumiem to zina 37% līdz 49% iedzīvotāju. Savukārt iedzīvotāji ar ienākumiem virs 751 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas daudz biežāk zina, pie kura pensiju pārvaldītāja ir viņu pensijas uzkrājums – to pilnīgi droši zina 60% - 75% atkarībā no ienākumu apmēra.
Jo jaunāki, jo mazāk informēti
Aptauja liecina, ka jauniešu informētība vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir zemāka nekā cilvēkiem vecumā no 25 - 39 gadiem. Tikai 31% no iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem zina, kas pārvalda viņu pensijas 2. līmeni. Vecumā no 25 – 29 gadiem to zina 45% iedzīvotāju; vecumā no 30 – 34 gadiem to zina 59% iedzīvotāju. Savukārt vecumā no 35 līdz 39 gadiem par savas pensijas uzkrājuma pārvaldnieku zina 66% iedzīvotāju.
“Latvijas pensiju sistēma paredz, ka iedzīvotājiem tieši jaunībā, uzsākot darba gaitas, ir jāpieņem lēmums, pie kura pensijas pārvaldnieka un kurā plānā viņš vēlas, lai tiktu novirzīti nodokļi viņa pensijas uzkrājumam. Šī kārtība paredz aktīvu informēta iedzīvotāja rīcību jau jaunībā, sākot strādāt savā pirmajā darba vietā, un pēc tam sekot līdzi pensiju plāna ienesīgumam, lai pieņemtu lēmumu, vai kādā brīdī nav nepieciešams mainīt pārvaldnieku vai izvēlēto pensiju plānu. Taču dati liecina, ka jaunībā cilvēki par pensiju jautājumiem lielākoties neinteresējas un līdz ar to pasīvi atstāj šo jautājumu valsts ziņā - kur valsts ieliks, tur būs. Tomēr, lai līdz pensijas gadiem izveidotu pienācīgu uzkrājumu, ir svarīgi tieši jaunībā sākt aktīvi par šo jautājumu interesēties un sekot tam līdzi,” saka Kārlis Purgailis.
Tendenci, ka liela daļa gados jauni iedzīvotāji paši aktīvi nerūpējas par sava pensijas uzkrājuma veidošanu un par to nedomā, apliecina arī fakts, ka gandrīz puse jeb 49% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem plāno paļauties uz valsts vecuma pensiju. 34% respondentu ir norādījuši, ka vecumdienās turpinās strādāt; 32% plāno, ka būs iekrājuši naudu bankā vecumdienām; tikai 20% norādījuši, ka krāj naudu pensiju 3. līmenī. 16% norādījuši, ka izīrēs vai pārdos savu īpašumu, lai finansētu savas vecumdienas. Savukārt 13% norādījuši, ka nedomā par vecumdienām, bet 10% paļausies uz līdzcilvēku un ģimenes palīdzību. 9% dzīvo ar pārliecību, ka līdz pensijai nenodzīvos.
Lielākā daļa neizprot pensiju sistēmas darbību
“Gados jaunu iedzīvotāju pasivitāte pensiju jautājumos lielā mērā ir skaidrojama ar faktu, ka liela daļa neizprot pensiju sistēmas darbību. Aptaujas dati norāda uz satraucošu tendenci - 61% aptaujāto ir norādījuši, ka neizprot pensiju sistēmas darbību. Līdz ar to nav izpratnes arī par to, ka tikai 1. un 2. pensiju līmenis nodrošinās ne vairāk kā pusi no pirms pensionēšanās ienākumu apmēra, un ir nepieciešams veidot uzkrājumu arī pensiju 3. līmenī vai arī cita veida uzkrājumus. Turklāt 60% nezina vai ir kļūdaina informācija par to, kur var noskaidrot savu pensijas 2. līmeņa uzkrājumu. Savukārt 76% nezina vai ir kļūdaina informācija par to, kur var nomainīt pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju, ” saka Kārlis Purgailis.
Viņš norāda, ka “sabiedrībā pastāv arī vairāki stereotipi par pensijām. Pirmkārt, jauniem cilvēkiem šķiet, ka pensija ir kaut kas tālu nākotnē, par ko tagad nav aktuāli domāt. Tas ir maldīgs priekšstats. Tieši jaunībā un sākot pirmās darba gaitas ir svarīgi izvērtēt dažādu pensijas pārvaldītāju sniegumu un pieņemt lēmumu, kam uzticēt savas pensijas pārvaldīšanu, jo tādējādi ir lielāka iespēja palielināt nākotnes uzkrājumu. Otrkārt, pastāv uzskats, ka uzkrātā naudas summa tāpat ir pārāk maza, lai par to interesētos. Te jāsaka, ka, piemēram, ekonomiski aktīvam cilvēkam 35 gadu vecumā pensiju 2. līmenī šobrīd ir uzkrāti vidēji no 4000 līdz 6000 eiro. Vai tā ir tāda naudas summa, par kuru vēlamies nelikties ne zinis? Turklāt atkarībā no pensiju pārvaldītāja un pensiju plāna ienesīguma nākotnes pensija var atšķirties pat par pāris desmitiem eiro mēnesī”.
Risinājums – aktīvāka iedzīvotāju informēšana un ērtāk pieejama informācija
Diskusijā, runājot par to, kā uzlabot iedzīvotāju informētību un paaugstināt viņu iesaistīšanos pensijas uzkrājuma veidošanā, iezīmējās trīs galvenie virzieni.
Andris Saulītis, Eiropas Universitātes Institūta (Florence, Itālija) socioloģijas doktorants, kurš pēta iedzīvotāju finanšu uzvedības jautājumus, norādīja, ka valstij ir atbildība un arī iespējas virzīt iedzīvotājus aktīvāk rūpēties par nodrošinātām vecumdienām. “Pirmkārt, valstij būtu pienākums ik pa laikam mums aktīvi atgādināt, ka jāizvērtē 2. pensiju līmeņa pārvaldnieka darbība. Šobrīd tikai reizi dzīvē – pirmoreiz uzsākot darba attiecības - valsts ikvienam vaicā, kam uzticēt 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanu. Valstij tas būtu jāpavaicā mums regulāri, piemēram, ik pēc desmit gadiem. Otrkārt, Latvijā ir kritiski zemi mājsaimniecību uzkrājumi, tai skaitā uzkrājumi vecumdienām. Viena no valsts neizmantotajām iespējām ir virzīt iedzīvotājus neiztērēt ienākuma nodokļa pārmaksas rezultātā atgūto naudu. Valstij būtu jāizveido mehānisms, kā šo naudu ērti novirzīt pensijas uzkrājumam. Viens no veidiem būtu paredzēt šādu iespēju, kad tiek aizpildīta gada ienākumu deklarācija.”
Viņš uzsver, ka “daudzās valstīs valsts pārvaldes izmanto daudz un dažādus virzītājus, lai stimulētu iedzīvotājus vairāk ietaupīt, mazāk iztērēt un domāt ne tikai par tagadni, bet arī nākotni. Arī Latvijas valstij ir iespējas virzīt iedzīvotājus, lai viņi interesētos un pieņemtu gudrus lēmumus saistībā ar personīgo pensiju, nevis tas būtu nepārdomātos ieradumos balstīts rezultāts”.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece informēja, ka ir paredzēts pilnveidot portālu Latvija.lv un paplašināt sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai padarītu informāciju par pensiju uzkrājumiem ērtāk pieejamu iedzīvotājiem un informētu katru iedzīvotāju par viņa pensijas uzkrājuma apmēru.
Kārlis Purgailis rosināja, ka viens no risinājumiem būtu uzlabot datu apmaiņu starp valsti un finanšu institūcijām, lai katram iedzīvotājam būtu iespēja apskatīties pensijas uzkrājumu arī savā internetbankā vai mobilajā lietotnē. Viņš norādīja, ka arvien vairāk arī pensiju pārvaldītāji veidos jaunus un automatizētus pakalpojumus, kas būs vienkāršāki iedzīvotājiem. Kā piemēru viņš minēja “CBL Asset Management” izveidoto dzīves cikla plānu “Millennials”, kas pielāgots konkrētai paaudzei un pats maina ieguldījumu stratēģiju no aktīvās uz konservatīvo atbilstoši klientu vecuma izmaiņām. Līdz ar to klientam pašam nav nepieciešams sekot līdzi, kurā dzīves posmā vajadzētu pāriet no aktīvā pensiju plāna uz konservatīvo.
Par aptauju
Socioloģisko aptauju ir veicis bankas Citadele meitas uzņēmums “CBL Asset Managment” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptauja veikta šī gada augustā, tiešsaistē aptaujājot 1025 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 39 gadiem.
Dati salīdzināti ar 2011. gada janvāra SKDS veikto aptauju: aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 15 – 39 gadiem.
Par “CBL Asset Management”
Bankas Citadele meitas uzņēmums IPAS “CBL Asset Management” ir viena no vadošajām un pieredzējušākajām finanšu aktīvu pārvaldes sabiedrībām Baltijas valstīs. Tā ar investīciju portfeļu pārvaldīšanu nodarbojas jau kopš 2002. gada. Savukārt kopš 2003. gada kā viena no pirmajām Latvijā sāka pārvaldīt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. “CBL Asset Management” ir lielākā pārvaldnieku komanda Latvijā, kas regulāri analizē finanšu un kapitāla tirgus, makroekonomikas tendences un pensiju uzkrājumus iegulda gan vērienīgos starptautiskos un vietējos Latvijas uzņēmumos, gan arī dažādu valstu obligācijās.