Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists
Šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šis salīdzinoši negaidītais kritums septembrī gan vairāk saistīts ar vienreizējiem faktoriem enerģētikas nozarē, kur ražošanas apjomi septembrī sarukuši par 12,6%. Taču ne pārāk iepriecinošas tendences vērojamas arī citur rūpniecībā un septembrī apstrādes rūpniecībā ražošana palielinājusies vien par 2%. Tas ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā IKP pieauguma šogad, kas trešajā ceturksnī IKP negaidīti sasniedza gandrīz 5%.
Vislielāko ietekmi uz rūpniecības radītājiem septembrī radīja kritums enerģētikā, kas skaidrojams ar pērnā gada lielajām lietavām rudenī un ļoti lielo elektroenerģijas ražošanas pieaugumu Latvijas hidroelektrostacijās, ko šogad nespēja kompensēt pat 80% pieaugums elektroenerģijas ražošanā koģenerācijas stacijās. Nākošajos mēnešos šis efekts vairs nebūs tik izteikts un tādēļ gada atlikušajos mēnešos rūpniecības rādītājiem Latvijā vajadzētu uzlaboties.
Tomēr lielākas bažas šobrīd rada apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi septembrī auguši vien par 2% salīdzinājumā ar pērno gadu. Nozare ir ļoti atkarīga no eksporta un situācija pasaules ekonomikā vairs nav tik iepriecinoša kā pērnā gada beigās un šī gada sākumā. Šī gada trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme eirozonā atkal noslīdējusi zem un apsteidzoši rādītāji norāda uz pasaules tirdzniecības bremzēšanos šī gada nogalē, savukārt Latvijā septembrī gandrīz visu pieaugumu apstrādes rūpniecībā nodrošināja tikai trīs nozares – kokapstrāde, elektrisko iekārtu, kā arī auto un auto detaļu ražošana.
Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi kokapstrāde septembrī augusi par 6,1%, elektrisko iekārtu par 35,6% un auto, kā arī to detaļu ražošana par 8,6%. Kokapstrādē ražošanas apjomu kāpumu, visticamāk, zināmā mērā veicinājis arī straujais koksnes cenu kāpums kopš pērnā gada nogales, taču kopš augusta koksnes cenas otrpus Atlantijas okeānam ir sākušas strauji mazināties un tas nozīmē, ka to tuvākajos mēnešos varētu sajust arī Latvijā. Vienlaikus vissliktāk septembrī apstrādes rūpniecībā klājies pārtikas (-1,7% pret iepriekšējo gadu), datoru un optisko iekārtu (-4,9%) ražošanas, kā arī iekārtu uzstādīšanas un remonta (-17,2%) nozarēm.
Raugoties uz šī gada atlikušajiem mēnešiem un nākošo gadu esmu diezgan piesardzīgs par apstrādes rūpniecības attīstības perspektīvām. Nozare arvien vairāk saskaras ar strauji augošo nesabalansētību starp algām un produktivitāti, kas negatīvi ietekmē nozares uzņēmumu peļņu un to iespēju investēt attīstībā. Vienlaikus ārējā vide vairs nav tik labvēlīga kā iepriekš un pēdējos mēnešos rūpniecības pieauguma tempi bremzējas arī Lietuvā un Igaunijā, kā arī citviet Eiropā. Tādēļ arī Latvijā apstrādes rūpniecības pieaugums šogad un nākamgad, visticamāk, būs tikai nedaudz virs 3% un tādējādi Latvijas ekonomikas izaugsme laikā būs vairāk atkarīga no iekšējiem faktoriem.