Pēc Citadeles datiem šobrīd bankas mobilajā lietotnē klienti veic 10 reizes vairāk maksājumu nekā pirms gada. Kodu kartiņas aizstājot ar mobiliem autorizācijas risinājumiem, paredzams, ka mobilās bankas izmantošana kļūs vēl populārāka. Lai bankas mobilo aplikāciju lietotu droši, ikkatram svarīgi parūpēties par sava viedtālruņa drošību.
“Maksājumi mobilajā tālrunī ir šodiena un nākotne, kurai esam rūpīgi gatavojušies. Droši varu sacīt – Citadeles mobilā banka tālrunī vairums gadījumos ir vēl drošāka, nekā ierastā internetbanka datorā. Tiek izmantoti droši datu apmaiņas protokoli, tiek identificēts katrs konkrētais telefons, datu pārraides kanāls tiek šifrēts, turklāt ir noteikti arī maksājumu limiti. Sīkums, bet noderīgi – arī, ja klients aizmirst atslēgties no mobilās lietotnes, tā pēc noteikta laika atslēgsies pati. Un arī – naudas summas bez PIN koda ievadīšanas pārskaitīt nav iespējams,” saka bankas Citadele IT virzienu vadītājs Kaspars Cikmačs.
IT profesionālis un blogeris Kristaps Skutelis uzsver, ka “salīdzinot ar datoriem, paši tālruņi ir drošāki pret hakeru uzbrukumiem pie nosacījuma, ja iegādājamies legālu ierīci pie legāla pārdevēja un izvēlamies licencētas programmas, kuras regulāri atjauninām.”
“Lai cik droša būtu iekārta, cilvēks ir tas, kurš pieņem lēmumus, kā to lietot. Droša uzvedība ir galvenais stūrakmens, lai lietotājs spētu pasargātu savu tālruni, datus un naudu,” saka “CERT” IT drošības speciālists Gints Mālkalnietis. Svarīgi ir katram pašam parūpēties par sava viedtālruņa vai planšetdatora drošību, ja tajā ir aktivizēta piekļuve bankas kontam, e-pastam vai tajā var atvērt aplikācijas ar saglābtiem kredītkaršu datiem, atrodama bilde ar jūsu pasi, darba dokumenti un personīgas fotogrāfijas, video.
“Pētot tālruņu ļaunatūru, redzams, ka visbiežākie tās izplatības iemesli ir “ierīces urķēšana”, nelegālas programmas un telefona atstāšana bez uzraudzības,” saka G. Mālkalnietis. Viņš arī kā tipiskāko uzbrukumu veidu krāpšanas gadījumos min paroļu uzlaušanu, jo tās ir vienkāršas un hakeriem pat nav īpaši jāpiepūlas, lai tās atklātu, bet dažkārt tās pat nav jāuzlauž, jo cilvēki paši paroles atklāj viltus lapās, kas, piemēram, tiek noformētas kā viltus loterijas, kas izskatās gana īstas.
K. Cikmačs iesaka aizsargāt savu ierīci ar drošu paroli un citām lietām, ko vērts ņemt vērā: “Jābūt skeptiskam pret dažādiem anonīmiem piedāvājumiem lejupielādēt kādas nepārbaudītas lietotnes un jāpārbauda, vai tiešām lietotnei atļaut piekļuvi savai kamerai vai īsziņām. Un, protams, gadījumā, ja telefons noklīst vai pat ir ticis nozagts, nekavējoties nepieciešams sazināties ar banku, lai bloķētu pieeju savam mobilajam kontam. Tāpat atdodot, pārdodot vai ziedojot telefonu – svarīgi ir izdzēst savu personīgo informāciju.” Viņš atgādināja, ka Wi-Fi tīkls nav drošākais internetbankas lietošanai, taču, ja patiešām nepieciešams veikt kādu maksājumu un citu variantu nav – drošāk to ir darīt savā tālrunī, nevis svešā datorā.
G. Mālkalnietis uzsvēra, ka gudrs viedtālruņa lietotājs aizsargā iekārtā esošo informāciju, to šifrējot, un jau laicīgi ieslēdz sava tālruņa attālinātas bloķēšanas iespēju.
No 1. aprīļa kodu kartiņu lietošana kļūs sarežģītāka, jo papildus ierastajam kodam vajadzēs vēl ievadīt uz klienta telefonu nosūtīto numuru. Tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku izmantos banku piedāvātos mobilos risinājumus, lai autorizētos internetbankai ar savu viedtālruni. Arī internetbanka arvien biežāk tiek atvērta klientu viedtālruņos un planšetdatoros. Jau tagad katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs mēdz lietot savu internetbanku viedtālrunī, savukārt katrs septītais – planšetdatorā, kas liecina par mobilo tehnoloģiju nozīmi cilvēku ikdienā.
Fotogrāfijas