Jaunākais Citadele Index pētījums rāda - uzņēmēji sākuši atgūt optimismu, kaut indeksa vērtība 50 punktu robežu, kas liecinātu par optimistisku noskaņojumu, vēl nav sasniegusi. Pēdējā ceturksnī optimistiskāk noskaņotie ir ražotāji (47,3 punkti). Eksperti to skaidro ar pārvarētām bažām, kas pērn bija radušās pēc Brexit un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā.
Pētījums liecina, ka Latvijas uzņēmēju vidū vēl valda kritisks noskaņojums – Citadele Index vērtība ir 46,40 punkti. Tomēr salīdzinājumā ar ceturksni iepriekš noskaņojums ir uzlabojies gandrīz par punktu. Starp nozarēm lielākais optimisma pieaugums vērojams ražošanā (+2,2 %) un sasniedz 47,3%. Otra mazāk kritiski noskaņotā nozare ir pakalpojumu sniedzēji (46,8%). Citās nozarēs uzņēmēji ir noskaņoti kritiskāk.
Joprojām vispozitīvāk noskaņotie ir lielo uzņēmumu vadītāji (56,8 %) ar 250 un vairāk darbiniekiem. Viņu noskaņojumā vērojams arī lielākais optimisma pieaugums (+4.3%).
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš preses konferencē uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos skaidro ar pērn, iespējams, pārlieku emocionālo reakciju uz Brexit un ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem. “Abas vēlēšanas izraisīja plašu rezonansi. To rezultāti nesa daudz neskaidrību par tālākām biznesa iespējām Lielbritānijā un ASV, kas uzņēmumos, visticamāk, viesa satraukumu. Taču katra nākamā diena ir nesusi jaunu skaidrību, kas arī uzņēmējiem ļauj turpināt darbu. Visticamāk, uzņēmēji savos nākotnes plānos ir kļuvuši piesardzīgāki, meklē arī veidus, kā potenciālos riskus, kas saistīti, piemēram, ar valūtas kursa svārstībām, minimizēt. Taču redzam, ka kopējā situācija uzlabojas,” vērtē Mārtiņš Āboliņš.
Bankas Citadele Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītāja Sanita Bajāre atzina, ka arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem, kas 2016. gada beigās mazinājās, atkal pieaug. “Par spīti kritumam, ko uzņēmumu kreditēšanā vērojām pērn gada otrajā pusē, kopējais uzņēmumiem izsniegtā kredīta portfelis bankā Citadele pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu palielinājās par 6%. Būtisku uzņēmēju interesi pēc kredītiem vērojam arī šobrīd. Tas liecina par pietiekami stabilu pašsajūtu, lai uzņēmēji ieguldītu attīstībā un izaugsmē,” tā Sanita Bajāre. Bankām pozitīvus signālus raida arī uzņēmēju biznesa projekti, kas ir pārdomāti, kvalitatīvi un reāli, tādēļ gūst arī lielāku uzticību un atbalstu bankā.
Grezno bērnu apģērbu zīmola “Lazy Francis” īpašniece un dizainere Olga Krūze, kura pirms nepilna pusgada smalkā rajonā Londonā atklāja jaunu bērnu apģērbu veikalu un iepriekš bija sākusi arī sadarbību ar uzpircējiem ASV, preses konferencē neslēpa, ka no Brexit un Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu izjutusi gan pozitīvu, gan arī negatīvu pieredzi. “ASV gadījumā neskaidrība par valsts tālāko politiku, tai skaitā ievedmuitas un nodokļu jautājumos, rezultējās ar uzpircēju satraukumu par stabilitātes trūkumu. ASV uzpircēji neslēpj – man ļoti patīk tava produkcija, bet ir bail slēgt līgumu, jo nezinu, vai pēkšņi nebūs jauni muitas ierobežojumi vai nodokļi, kas produkciju būtiski sadārdzinās, un nevarēšu to pārdot,” iemeslu veiksmīgi uzsāktā biznesa pārtraukšanai ASV ieskicē Olga Krūze. Savukārt Brexit gan devis labumu, gan radījis zaudējumus: “Brexit laikā meklēju telpas “Lazy Francis” veikalam Londonā. Valdīja liels satraukums un nestabilitāte, kā rezultātā telpu iznomātājs bija gatavs slēgt līgumu, prasot ievērojami zemāku depozītu. Tas man bija būtisks ieguvums. Taču vienlaikus sākās arī britu mārciņas kursa svārstības. Tas savukārt man radīja zaudējumus 4000 eiro vērtībā. Tas bija būtisks trieciens, taču darbu nepārtraucu un daru visu, lai no šādām situācijām sevi pasargātu uz priekšu.”
Dronu un rūteru ražotāja «HansaMatrix” valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis gan uzskata, ka uzņēmējiem būtu vairāk jādomā par sava biznesa attīstīšanu un reālām, daudz tuvākām lietām, kas to var ietekmēt, nevis tāliem politiskiem procesiem ASV vai Lielbritānijā. “Mani patiesi satrauc kvalificēta darbaspēka trūkums un jauniešu vājā interese kārtot eksāmenus eksaktajos priekšmetos. Ja nebūs cilvēku, kas var strādāt, Latvijā nebūs nekāda biznesa. Pagaidām vēl iztiekam, taču, ja Latvija nepieņems politisku lēmumu, eksaktajiem priekšmetiem sniedzot daudz būtiskāku vietu skolās, mums nebūs citu variantu kā pārcelt biznesu uz Ķīnu, kur ķīmijā, fizikā un matemātikā ieinteresētu jauniešu netrūkst,” riskus, kas satrauc Hansamatrix, raksturoja Ilmārs Osmanis. Savukārt iespējamos apgrūtinājumus biznesam, kas varētu būt saistīti ar politiskiem procesiem ASV vai Lielbritānijā, viņš neredz: “ASV mūsu produkcija ir vajadzīga. Viņiem ir liels patēriņš un vajadzības, bet vājas iespējas pašiem ko saražot. Ja viņi uzliks kaut kādus nodokļu apgrūtinājumus Eiropai, Ķīnai vai vēl kādam reģionam, kas nodrošina nepieciešamo apjomu augsto tehnoloģiju jomā, viņi paši cietīs. Diez vai kas tāds notiks.”
Citadele Index ir pētījums, ko banka Citadele Latvijā veic kopš 2004. gada. Katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji, tādējādi no pirmavota iegūstot uzticamu ieskatu par ekonomisko stāvokli valstī, nozarē un uzņēmumā un prognozi nākamajiem sešiem mēnešiem. Uzņēmēju aptauju un datu apkopojumu nodrošina SKDS.
Fotogrāfijas