Cēsu uzņēmēju forumā “Cilvēks. Ideja. Inovācija.” piektdien, 17.novembrī, klātesošie vienojās, ka vienīgais veids, kā atgriezt Latvijā aizbraukušos cilvēkus ir ekonomikas straujāka attīstības veicināšana, maksājot lielākas algas un paaugstinot produktivitāti.
Cēsu uzņēmēju forumā, ko rīkoja Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTKR) un Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar banku Citadele un finanšu institūciju Altum, ar atklāšanas uzrunām uzstājās Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kā arī LTRK prezidents Aigars Rostovskis, savukārt par Cēsu uzņēmējdarbības vidi pastāstīja novada Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne. Pasākuma pirmajā daļā ar prezentācijām uzstājās divi eksperti: bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kur iepazīstināja ar Latvijas ekonomikas aktualitātēm un prognozēm, tostarp arī Citadele Index pētījumu, kā arī domnīcas “Certus” vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, stāstot un rādot, kā demogrāfija ietekmē biznesu un iedzīvotājus, domājot par dažādiem attīstības scenārijiem.
Pēc tam sekoja paneļdiskusija, kur eksperti vienojās, ka vispirms būtiski attīstīt ekonomiku, jo tikai tad tie cilvēki, kuri aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, sāks domāt par atgriešanos, jo redzēs, ka Latvijā viss attīstās un aug. LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa pauda, ka daudz kļūdas tika pieļautas veidojot jauno nodokļu politiku, tostarp neiedodot motivāciju pašvaldībām piesaistīt uzņēmējdarbību un no tā gūstot labumu, kā arī ieviešot progresīvu iedzīvotāju ienākumu nodokli. “No vienas puses mēs gribam, lai cilvēki brauc atpakaļ, bet no otras piedāvājam viņam nekonkurētspējīgu darbaspēka nodokļu regulējumu, kur patiesībā labu algu saņēmēji tiek sodīti, uzliekot milzīgu IIN,” sacīja E. Rītiņa.
To apstiprināja ar J. Rozenbergs, piebilstot, ka nodokļu reformu ieteicams veikt kopā ar novadu reformu, jo, izveidojot sistēmu, kur arī pašvaldības gūtu papildu labumu no biznesa, daļa no vietvarām nespētu izdzīvot, tāpēc būtiski stiprināt novadus apvienojot. Viņš arī norādīja, ka uzņēmējdarbība ir iespējama tikai tajā vietā, kur ir cilvēki, tāpēc Cēsis dara visu, lai attīstītu skolas un īpaši profesionālo vidusskolu, lai biznesam varētu nodrošināt profesionāļus. Tāpat arī daudz tiek strādāts pie tā, lai attīstītu infrastruktūru un satiksmes iespējas, piemēram, meklējot veidus, kā sasniegt Rīgu stundas laikā, braucot ar vilcienu, un meklējot citus risinājumus. Tas ir būtiski nākotnei, jo domnīcas “Certus” pētījums pierāda, ka tās pilsētas, kas atrodas tuvāk galvaspilsētai, nākotnē var cerēt uz iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas nozīmē, ka attālākām vietām jādara viss, lai cilvēkiem nodrošinātu ērtu nokļūšanu no vienas vietas uz otru.
Cēsu uzņēmēju kluba pārstāve Tatjana Bernharde pauda, ka uzņēmējdarbību iespējams attīstīt arī tad, ja pašvaldība realizētu nevis pati dažādus projektus, bet gan domātu vairāk par publiskās privātās partnerības iespējām, ļaujot biznesam palīdzēt saimniekošanā. Paneļdiskusijā eksperti vienojās, ka Latvijas ekonomikai jāaug vismaz par 5% gadā, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu Eiropas Savienības vidējo algu līmeni un audzētu labklājību.
Biznesa foruma “Cilvēks. Ideja. Inovācija.” otrajā daļā tika runāts par eksportu. Kā pirmais uzstājās attīstības finanšu institūcijas Altum pārstāvis Artūrs Karlsons, bet par Centrālāzijas tirgu stāstīja SIA “Sonora” līdzīpašnieks Andris Kulbergs. Pēc tam panaļdiskusijā par iespējām un izaicinājumiem eksportā runāja AS “Madara Cosmetics”, SIA “BalticFloc”, SIA “Ewart Woods” un SIA “Inerce” pārstāvji.
Savukārt trešā daļa bija veltīta pieredzes stāstiem jeb “No idejas uz inovāciju”, kur piedalījās AS “Virši-A” biznesa attīstības vadītājs Lauris Kalve, “Lattelecom” korporatīvās attīstības direktors Krists Avots, SIA “Overly” īpašnieks Ainārs Kļaviņš, SIA “ĒD” kafejnīcas “Jāņoga” līdzīpašnieks Jānis Sproģis, kā arī SIA “Draugiem Group” pārstāvis Dāvis Siksnāns.
Vakara noslēgumā dalībnieki tika aicināti uz balvu pasniegšanas ceremoniju “Cēsu uzņēmējs 2017”, kā arī sarunām neoficiālā gaisotnē.
Fotogalerija