Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikas tomēr ir izvairījusies no tehniskās recesijas un pirmajā ceturksnī IKP gada pieaugums sasniedzis 2,1%, kas ir nedaudz labāks rezultāts par sākotnējā novērtējuma 1,8% pieaugumu. Taču šoreiz būtiski ir tas, kas slēpjas aiz lielajiem cipariem un kopumā aina par šo gadu nav pārāk iepriecinoša. Vienlaikus pēdējā laika vājā izaugsme saistīta ar pārejošiem faktoriem, tādēļ uz nākošajiem 2-3 gadiem varam raudzīties diezgan optimistiski. Ņemot vērā šodienas datus, Banka Citadele prognozē, ka IKP šogad augs par 2%.
Vērtējot pirmā ceturkšņa datus jāsecina, ka ir vairāki faktori, kādēļ 2,1% pieaugums izskatās nedaudz labāka nekā tas varētu šķist uzņēmējiem. Pirmkārt šis ir garais gads, kas Latvijā parasti uzlabo IKP izaugsmes rādītājus pirmajā ceturksnī. Ja skatāmies sezonāli izlīdzināto IKP, kur garā gada ietekme netiek ņemta vērā, tad IKP pieaugums pirmajā ceturksnī bija vien 1,5%.
Otrkārt, papildus garā gada ietekmei jāņem vērā arī tas, ka Latvijā patlaban ir vērojama deflācija. Rezultātā šobrīd ir tā retā reize kad IKP faktiskajās cenās aug lēnāk nekā IKP salīdzināmajās cenās un, ņemot vērā cenu krituma ietekmi, IKP pieaugums faktiskajās cenās pirmajā ceturksnī bija tikai 1,4%. Savukārt ja skatāmies tikai uz pievienoto vērtību (kur no IKP tiek atskaitīti produktu nodokļi), tad pieaugums faktiskajās cenās bijis vien 0,7%.
Lai arī nominālajiem rādītājiem ekonomisti uzmanību pievērš retāk, jo cenas pārsvarā aug, biznesa lēmumos un valsts budžeta plānošanā tam ir būtiskāka nozīme nekā salīdzināmo cenu IKP.
Pašreizējā ekonomikas bremzēšanās saistīta ar faktoriem (Krievijas sankcijas, pārrāvums ES fondu apguvē, tranzīta samazinājums), kas skar ne tikai Latviju, bet arī pārējās Baltijas valstis. Šī gada pirmajā ceturksnī Igaunijā un Lietuvā IKP pieaugums bija attiecīgi 1,7% un 2,3%, kas faktiski ir vienā līmenī ar Latviju.
Taču pozitīvā ziņa ir tā, ka negatīvie faktori kur pēdējo divu gadu laikā ir bremzējuši visu Baltijas valstu ekonomiku attīstību ir drīzāk neveiksmīgu sakritību kopums un pēc savas būtības pārejoši. Līdz ar to nākamajos ar diezgan lielu varbūtību varam prognozēt ekonomikas izaugsmes paātrināšanos.
Ar nākamo gadu apgriezienus sāks uzņemt ES fondu apguve, uzņēmēji turpinās pielāgoties Krievijas tirgus zaudēšanai, savukārt kreditēšanas cikla atgriešanās pozitīvajā fāzē varētu stimulēt privāto patēriņu un investīcijas. Tādēļ 2017. un 2018. gadā mēs Latvijā prognozējam attiecīgi 3,7% un 3,6% izaugsmi. Tas gan protams būs atkarīgs ne tikai no mums, bet arī no notikumiem ārējā vidē, kur nevar izslēgt kādus jaunus finanšu vai ģeopolitiskus satricinājums. Tomēr pie labvēlīgas faktoru sakritības nav izslēgts, ka kādā brīdī izaugsme varētu pietuvoties pat 5%.
No nozaru puses pirmajā ceturksnī visvājāk klājies Būvniecības nozarei, kur ES fondu pārrāvumu rezultātā izlaides apjomi sarukuši par 19%. Tāpat ekonomikas kopējo izaugsmi uz leju pavilka kritums finanšu un apdrošināšanas nozarē, kā arī minimāls pieaugums apstrādes rūpniecības, transporta un sabiedrisko pakalpojumu nozarēs. Savukārt pozitīvas tendences turpinās pakalpojumu nozarēs kur straujākais pieaugums fiksēts IT (+6,8), izmitināšanas un ēdināšanas (+6,8%), kā arī profesionālo pakalpojumu (+4,1%) nozarēs. Taču līdz ar kritumu būvniecībā un vairāk nekā 40% samazinājumu sabiedriskā sektora investīcijās nav īpašs pārsteigums, ka pirmajā ceturksnī investīcijas samazinājušās par 16,4%.
Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists