Lēnāka Latvijas ekonomikas izaugsme, mazāks minimālās darba samaksas palielinājums šogad un zemāks darba samaksas kāpums sabiedriskajā sektorā šī gada pirmā ceturksnī ir piebremzējis kopējo darba algu pieaugumu Latvijā. Pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni vidējā darba samaksa Latvijā augusi par 5,3%. Tomēr tas joprojām ir pietekami straujš pieaugums un, ņemot vērā patēriņa cenu deflāciju, reālā darba samaksa pirmajā ceturksnī augusi par 5,6%. Salīdzinājumam iepriekšējos divus gados vidējā darba samaksa Latvijā palielinājās par 6,8%.
Šogad turpinās pēdējo divu gadu tendence, ka darba samaksa kāpums privātajā apsteidz sabiedrisko sektoru. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni privātajā sektorā darba samaksa šogad ir pieaugusi par 6,1%, savukārt sabiedriskajā sektorā darba algas augušas par 4,1%, kas ir viens no zemākajiem sabiedriskā sektora algu pieaugumiem pēckrīzes periodā. Sabiedriskajā sektorā zemais pieaugums pamatā saistīts ar izglītību, kur darba samaksa salīdzinājumā ar pērno gadu augusi par 2,2%, taču arī citās jomās darba samaksas pieaugums atpaliek no privātā sektora.
Īstermiņā mērenāks algu kāpums sabiedriskajā sektorā, iespējams, ir pat vēlams, lai neveicinātu darba tirgus pārkaršanu, tomēr ilgtermiņā sabiedriskajam sektoram kļūs arvien grūtāk noturēt kvalificētus darbiniekus. Tādēļ, ņemot vērā ierobežotās fiskālās iespējas palielināt algas visiem, ir laiks domāt par sabiedriskajā sektorā strādājošo skaita samazināšanu, brīvos līdzekļus novirzot darba algu celšanai.
Privātajā sektorā lēnāks darba samaksas pieaugums saistīts pamatā ar ekonomiskajiem faktoriem. Lēnāka ekonomikas izaugsme un mazāks minimālās algas kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem mazinājis spiedienu uz darba samaksas pieaugumu. Tomēr 6,1% algu kāpums privātajā sektorā pie mazāk nekā 2% ekonomikas izaugsmes ir pazīme, ka darba tirgū brīvais darbaspēks paliek arvien mazāk. Uz to norāda arī nozaru dati, kur straujākais darba samaksas kāpums joprojām vērojams tieši zemāk apmaksātajās nozarēs. Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darba samaksa pirmajā ceturksnī augusi par 7,4%, kamēr finanšu un apdrošināšanas nozarē par 3%.
Lēnāks darba samaksas kāpums jau ietekmējis mazumtirdzniecības pieaugums, kas šī gada pirmajos mēnešos ir nedaudz sabremzējies un aprīlī mazumtirdzniecības gada pieaugumus veidoja vien 1,8%. Lai gan nepārtikas preču tirdzniecība turpina augt aptuveni vienā tempā ar darba samaksu, kopējos mazumtirdzniecību uz leju pavelk pārtikas (-0,4% pret iepriekšējā gada aprīli) un degvielas tirdzniecība, kas aprīlī palika nemainīga.
Darba tirgus uz pārmaiņām ekonomikā parasti reaģē ar zināmu novēlošanos, tādēļ, ņemot vērā pēdējo divu gadu laikā piedzīvotos ārējos satricinājumus un ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, nav pārsteigums, ka darba samaksas pieaugums ir kļuvis nedaudz lēnāk. Tomēr pēdējos divos gados privātais patēriņš ir bijis viens ekonomikas galvenajiem izaugsmes avotiem, tādēļ lēnāks darba samaksas kāpums šogad var nedaudz piebremzēt arī kopējo ekonomikas izaugsmi. Banka Citadele prognozē, ka darba samaksas pieaugums šogad varētu būt 5% – 5,5% robežās.
Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists