2015. gadā komercbanku kopējais kredītportfelis pieaudzis par 0,1% jeb pirmo reizi septiņu gadu laikā izsniegto kredītu ir vairāk nekā norakstīto kredītu. Pozitīvās izmaiņas radījis uzņēmumu kreditēšanas pieaugums – Latvijas uzņēmumiem izsniegti jauni kredīti 1,34 miljardu eiro apjomā, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Taču banku eksperti norāda, ka 2016. gads būs izaicinājumu pilns – kavēšanās ES fondu atvēršanā negatīvi ietekmē gan atsevišķas nozares, gan ekonomiku kopumā.
“Kredītportfelis ar pozitīviem rezultātiem Latvijā nav bijis kopš 2008. gada. Tomēr vēl pāragri spriest, vai attīstības turpināsies – viens ES fondu periods beidzās 2013. gadā, nākamais sākās 2014. gadā, bet realitātē aktīva fondu atvēršana nenotiek pat 2016. gadā. Pērnā gada rezultāti parāda, ka nozarēs, kurās ir vismaz daļēji pieejams fondu līdzfinansējums, piemēram, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, ekonomiskie rādītāji un uzņēmēju noskaņojums ir labāks nekā nozarēs, kur finansējuma pieejamība ir ierobežota, piemēram, apstrādes rūpniecībā,” komentē LKA kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs (SEB banka).
Apstrādes rūpniecībā straujš investīciju kritums
Pēdējo piecu gadu investīciju pieplūdums apstrādes rūpniecībā palīdzēja nozarei aktīvi eksportēt un stimulēja ekonomikas atveseļošanos. Savukārt tagad ir pretēji – investīciju apjoms strauji krītas, pagājušajā gadā kreditēšanas apjomi samazinājušies par 49%. Savukārt pozitīvas tendences vērojamas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs – tajās no jauna piešķirtais finansējums pieaudzis par 20%, un tas ir četras reizes lielāks, nekā kopējais jaunizsniegto kredītu apjoma pieaugums pagājušajā gadā.
Lielākais kredītu apjoms mazajiem uzņēmumiem
Teju trešdaļa kredītportfeļa (29,3%) jeb 1,84 miljardi eiro piešķirts mazajiem uzņēmumiem, kuros strādā līdz 50 darbiniekiem, bet teju piektdaļa (23,9%) jeb 1,5 miljardi eiro mikrouzņēmumiem, kuros strādā līdz 10 darbiniekiem. “Lai finansētu uzņēmumu, bankas neskatās uz tā lielumu, bet gan veselīgumu. Ja uzņēmumā ir sakārtotas finanses – ir biznesa plāns, pietiekama un caurspīdīga finanšu plūsma –, zinošs un pieredzējis vadītājs, kā arī pietiekams nodrošinājums, bankas ir ieinteresētas kreditēt un savā starpā konkurē par iespēju sadarboties ar šādu klientu,” stāsta LKA kreditēšanas komitejas eksperteIeva Vērzemniece (banka Citadele).
Bankas ir gatavas kreditēt, bet uzņēmēji neplāno investīcijas
Banku eksperti norāda, ka bankām ir finansējums kreditēšanai. Ja būtu nepieciešams, tās šogad varētu investēt tautsaimniecības attīstībā pat 5 miljardus eiro. Taču uzņēmēju interese par kreditēšanu ir piezemēta – 40% šogad pat neplāno investēt biznesa attīstībā, lai gan 29% mērķē uz jauniem vai esošajiem eksporta tirgiem. Paši uzņēmēji paredz, ka aktivitāte investīcijās 2016. gadā būs mazāka, nekā pērn. Pieprasījumu pēc investīcijām galvenokārt kavē Eiropas fondu nepieejamība, tāpat negatīvu ietekmi rada ģeopolitiskā situācija un eirozonas stagnācija.