Latvijas pensiju fondi 2015. gadā ir nodrošinājuši 2-3% ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju līdzekļiem, kaut arī pasaules finanšu tirgos bijušas būtiskas svārstības un joprojām turpinās zemo procentu likmju laiks, ziņo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gadu.
LKA Pensiju fondu apskats
Valsts fondētās pensijas – pensiju 2. Līmenis
Visu 2. līmeņa plānu vidējais viena gada ienesīgums 2015. gadā sasniedz 1,93%. Aktīvo un sabalansēto plānu vērtības, atbilstoši augstākam riska līmenim, ir bijušas pakļautas daudz straujākām svārstībām, tādēļ konservatīvo plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis 1,26%, sabalansēto plānu – 1,43%, aktīvo plānu – 2,29%.
Tomēr pensiju plānu līdzekļi ir ilgtermiņa ieguldījumi, un to ienesīgums jāvērtē vidējā un ilgā termiņā. VFPS plānu ilgtermiņa darbības rezultāti liecina, ka sistēma strādā labi. Pēdējo trīs gadu vidējais ienesīgums sasniedz 3,16% gadā. Pēdējos piecos gados ir nopelnīti vidēji 3,21% gadā, bet 10 gadu vidējais ienesīgums sasniedz 3,34% gadā.
2015. gada maijā valsts fondēto pensiju shēmas plāni sāka saņemt iemaksas pēc palielinātās 5% likmes. Kopējie valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi 2015. gadā ir pieauguši par vairāk nekā 327 miljoniem eiro un pārsniedz 2,336 miljardus eiro.
Kopš fondēto pensiju shēmas darbības sākuma līdzekļu pārvaldītāji nākotnes pensionāriem ir nopelnījuši aptuveni 394 miljonus eiro. Šī summa ir tīrais investīciju rezultāts, no kura atskaitīti visi ar aktīvu pārvaldīšanu un administrēšanu saistītie izdevumi – atlīdzības pārvaldītājiem, turētājbankām un citas izmaksas. Tīrā plānu dalībnieku – nākotnes pensiju saņēmēju – peļņa 2015. gadā, pēc LKA provizoriskiem datiem, ir 37 miljoni eiro.
Viens eiro, ieguldīts valsts fondēto pensiju shēmā 2003. gada sākumā, ir nopelnījis vairāk nekā 64 centus.
2015. gadā tika ieviesta jauna valsts fondēto pensiju pārvaldītāju komisiju maksas noteikšanas kārtība, kas paredz komisiju atkarību no plānu darbības rezultātiem un maksimālo komisijas maksas likmi – aktīvajiem un sabalansētajiem plāniem maksimālā komisija drīkst būt 2%, konservatīvajiem plāniem – 1,5%. Realitātē komisijas nesasniedza maksimālo apjomu un pamatā ir samazinājušās, salīdzinot ar 2014. gadu: aktīvajiem plāniem tās bija vidēji 1,55% (2014 – 1,65%), sabalansētajiem plāniem 1,41% (2014 – 1,49%), konservatīvajiem plāniem – 1,24% (2014 – 1,21%).
Privātie pensiju fondi – pensiju 3. Līmenis
Tāpat ar vērā ņemamu ienesīgumu strādājuši privātie pensiju fondi, nodrošinot pensiju līdzekļu vidējo pieaugumu 2015. gada laikā par 2,28%. Konservatīvo plānu vidējais ienesīgums bijis 1,71% gadā, aktīvo plānu – 3,34% gadā. Līdzīgi kā 2.pensiju līmenī, arī 3.pensiju līmenī stabilāks ienesīgums nodrošināts vidējā termiņā – vidējais trīs gadu ienesīgums bijis 3,75%, piecu gadu– 3,44%, desmit gadu– 3,34%.
2015. gadā privāto pensiju fondu uzkrātā pensiju kapitāla vērtība pieauga par 18%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza 330,4 miljonus eiro. Gada laikā veiktas kopējās iemaksas 67,49 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26% vairāk nekā 2014. gadā.
Arvien spilgtāk izpaužas tendence, ka interesi par līdzekļu uzkrāšanu vecumdienām privātajos pensiju fondos izrāda privātpersonas, un nevis darba devēji, kas varētu izmantot iemaksas pensiju fondos kā papildu finanšu bonusu darbiniekam, kam turklāt tiek piemērotas nodokļu atlaides. 2015. gadā pensiju plānu dalībnieku individuālās iemaksas sasniedza 57,59 miljonus eiro, kas par 31% jeb 13,6 miljoniem eiro pārsniedz 2014. gada iemaksu apjomu. “Privātpersonas turpina izmantot privātos pensiju fondus, kā alternatīvu citiem ilgtermiņa uzkrājumu veidiem un ieguldījumiem citos finanšu instrumentos, kā arī kā ērtu mantojuma risinājumu,” minēts Pensiju fondu apskatā.
Savukārt darba devēju iemaksu ziņā 2015. gads nav uzrādījis ievērojamu pieaugumu, un tās saglabājušās iepriekšējā līmenī, veidojot 9,9 miljonus eiro, kas vien par 0,3 miljoniem eiro jeb 3% pārsniedz 2014. gada apjomu. Uzņēmumu skaita ziņā pat bijis vērojams kritums.
Paralēli no privātajiem pensiju fondiem tiek veiktas arī izmaksas – 2015. gadā izmaksātais privātās pensijas kapitāls sasniedza 22,3 miljonus eiro, kas ir par 28% jeb 4,9 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš.
Kopumā pensiju 3. līmenī savus uzkrājumus veido 255 013 dalībnieki (78% individuālie dalībnieki, 22% uzņēmumu darbinieki, par kuriem iemaksas veic darba devēji) jeb 20% no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita. Šis rādītājs uzlabojas katru ceturksni, taču tempi ir lēni. Pensiju 3. līmeņa pensiju fondu uzdevums ilgtermiņā ir palielināt dalībnieku skaitu pensiju 3. līmenī tā, lai vismaz puse strādājošo veidotu arī savus privātos pensijas uzkrājumus individuāli vai ar darba devēja līdzdalību.
Papildu informācija
Valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju sistēmas 2. līmenī papildu uzkrājums pensijai veidojas, daļu no cilvēka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām ar pensiju pārvaldītāja (fonda) starpniecību ieguldot akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos. Līdz ar to pensijas kapitāls pieaug straujāk nekā inflācija un vidējā darba alga valstī.
Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.