Vidējās patēriņa cenas pērnā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri mazinājušās par 0,3%, bet gada inflācija decembrī nedaudz pieaugusi līdz 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Kā jau prognozēts, patēriņa cenu samazinājumu decembrī noteica sezonāls apģērbu cenu kritums un degvielas cenu samazinājums. Tomēr cenu kritums decembrī izrādījies nedaudz straujāks, nekā prognozēts, jo pretēji citu gadu tendencēm decembrī par 0,8% samazinājušās pārtikas cenas. Pēdējo 20 gadu laikā tā ir tikai otrā reize, kad decembrī mazinājušās pārtikas cenas, kas, visticamāk, joprojām ir saistīts ar pēdējā gada laikā novērotu pasaules pārtikas cenu kritumu. Tādējādi 2015. gadā kopumā vidējās patēriņa cenas kāpušas par 0,2%.
Inflācijas ziņā lielākais pārsteigums pērn noteikti ir pasaules naftas un pārtikas cenu kritums, kā rezultātā vairākus mēnešus Latvijā bija vērojama pat deflācija. Degvielas cenas Latvijā pērn samazinājās par vidēji 14,4%, savukārt pārtikas cenas par 1,6%. Pasaules cenu krituma rezultātā 2015. gadā kopumā bija vērojama deflācija, taču pērn inflāciju nedaudz virs nulles noturēja elektroenerģijas tirgus liberalizācija un tam sekojošais elektroenerģijas cenu pieaugums, kā arī sabiedriskā transporta braukšanas maksas kāpums.
Papildu pasaules cenu svārstībām pagājušajā gadā nedaudz pārsteidza arī pakalpojumu cenu dinamika Latvijā. Cenu pieaugums nebija tik straujš, cik varētu gaidīt, ņemot vērā straujo darba samaksas pieaugumu. Ja vidējā darba samaksa pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos auga vidēji par 6,6%, tad pakalpojumu cenas visa gada laikā kāpušas vien par 2,5% un gada otrajā pusē to pieauguma temps pat mazinājās. Tomēr šāda situācija nav īsti ilgtspējīga, tādēļ pakalpojumu cenu pieaugums šogad varētu kļūt nedaudz straujāks.
Banka Citadele prognozē, ka 2016. gadā inflācija kļūs nedaudz straujāka un varētu sasniegt 0,8%. Pēc mūsu novērtējuma akcīzes nodokļa pieaugums degvielai, alkoholam un tabakai, kā arī PVN piemērošana namu apsaimniekošanas pakalpojumiem inflāciju 2016. gadā palielinās par aptuveni 0,4%. Vienlaikus arī pērnā gada naftas un pārtikas cenu kritums inflācijas skaitļus šogad mazāk ietekmēs. Tomēr šī gada pirmajā pusē vēl gaidāms siltumenerģijas un dabasgāzes tarifu samazinājums mājsaimniecībām, jo šīs cenas ir atkarīgas no pēdējo deviņu mēnešu naftas cenu dinamikas.
Kopumā sagaidāms, ka inflācija arī šī gada pirmajā pusē saglabāsies zema un 1% robežu, visticamāk, pārsniegs tikai gada otrajā pusē. Savukārt, ja nenotiks būtiskas naftas cenu svārstības, tad šī gada nogalē inflācija varētu sasniegt jau 1,5%.
Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists