Pēc divu gadu stagnācijas rūpniecība pērn atkal kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas attīstības dzinējiem. Spriežot pēc CSP šodien publicētajiem datiem, apstrāde rūpniecība pērnā gada pirmajos 11 mēnešos augusi par 4,1% un pieaugums aptuveni 4% apmērā gaidāms arī 2015. gadā kopumā, kas ir ievērojami straujāks nekā ekonomikā kopumā.
Par pērnā gada veiksmes stāstiem rūpniecībā uzskatāms, pirmkārt, datoru un optisko iekārtu ražošanas, otrkārt, mēbeļu, treškārt, kokapstrādes nozaru sniegums. Šo nozaru izlaide pērnā gada pirmajos 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2014. gadu augusi par attiecīgi 39,4%, 14,1% un 6,3%.
Tomēr uz kopējā pieauguma pozitīvā fona jāatzīmē, ka ne visās nozarēs pērnais gads ir bijis vienlīdz veiksmīgs. Lielākais izaicinājums rūpniecībā pērn bija Krievijas ekonomiskās krīzes, kā arī tās noteikto sankciju pārvarēšana, un pērn tas izdevies tikai daļēji. Piemēram, ja farmācijas un mēbeļu ražošanas produktiem eksporta kritumu uz Krieviju ar uzviju kompensēja noieta pieaugums citos tirgos, tad piena produktu un zivju konservu ražotājiem kopumā jaunus noieta tirgus vēl nav izdevies atrast.
Kā liecina statistikas dati, apstrādes rūpniecības izlaide pērnā gada novembrī salīdzinājumā ar 2014. gadu augusi par 3,8%. Lai arī skaitliski tas ir labākais mēnesis apstrādes rūpniecībā kopš jūlija, būtiskas izmaiņas rūpniecības attīstībā nav vērojamas. Spēcīgs pieaugums arvien vērojams kokapstrādē un datoru nozarēs, kā arī mēbeļu ražošanā, savukārt kritums - pārtikas, būvmateriālu un apģērbu ražošanā.
Lai gan novembra dati par apstrādes rūpniecību ir visnotaļ pozitīvi, šis gads tomēr gaidāms diezgan sarežģīts un izaugsme, visticamāk, nebūs straujāka nekā pērn. Galvenie riski rūpniecības attīstībai šogad ir Krievijas rubļa vērtības tālāks kritums, neskaidrība par “Liepājas Metalurga” turpmāko darbību, būvniecības nozares pieprasījums pēc būvmateriāliem, kā arī strauji augošās darba algas un to ietekme uz konkurētspēju.