Kamēr uzņēmēji Rīgā un Pierīgā jūtas salīdzinoši labi, reģionos vērojams vairāk vai mazāk izteikts pesimistisks noskaņojums, liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Uzņēmējdarbības vidē valdošais pesimisms tomēr nozīmē potenciāli pozitīvas pārmaiņas – uzņēmējiem kļūst arvien būtiskāk meklēt jaunas attīstības iespējas un turpināt veikt nozīmīgas investīcijas.
Jaunu attīstības veidu veiksmīga īstenošana nav viegls uzdevums, jo par uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanos liecina virkne Citadele Index apakšindeksu. Pesimistiski ir uzņēmēju raksturojumi par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī (41.89 punkti) un ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē (43.61 punkti), kur tajā pašā laikā rādītājs par konkurences apmēru ir pieaudzis (56.09 punkti). Tas liecina par nopietnām uzņēmēju bažām, raksturojot iespējamu attīstību un turpmāku darbību nozarē. Citadele Index dati rāda, ka ceturkšņa laikā samazinājušies arī tie apakšindeksi, kas pēc būtības raksturo konkrētā uzņēmuma darbību – rentabilitāte, apgrozījums un finansiālais stāvoklis, tie visi ir krietni zem 50 punktu robežas. Ja Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, tas liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu, tad var runāt par pesimismu.
Tomēr arī pie kopumā pesimistiskiem rādītājiem ir vērojama pozitīva tendence – uzņēmumos tiek veikta darbības optimizācija un diversifikācija, vienlaikus palielinot investīcijas. Vadītāji arī turpmāk plāno investēt pārstāvēto uzņēmumu attīstībā, par ko liecina ceturkšņa laikā kāpušais apakšindekss par investīciju apjomu uzņēmumā, kas turklāt zem optimisma līmeņa nav nokritis jau kopš 2010. gada.
Citadele Index tagadnes indekss atspoguļo uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai, bet nākotnes indekss – prognozes tuvākajiem sešiem mēnešiem. Arī šoruden ir vērojama nemainīga tendence uzņēmēju tuvākās nākotnes prognozēs – kā ierasts, pēc vasaras salīdzinoši optimistiskā skatījuma uz nākotni 3. ceturksnī Citadele Index nākotnes vērtējums ir samazinājies par gandrīz 2 punktiem. Lai arī prognožu sezonalitāte uzņēmējiem ir raksturīga, kopš 2011. gada šis ir tikai otrais gads, kad nākotnes indekss ir pesimistisks.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norāda, ka Latvijas uzņēmēju pesimisms ir acīmredzams – Citadele Index vērtība ir noslīdējusi līdz 47.39 punktiem. „Vienīgā nozare, kas ceturkšņa laikā uzrāda indeksa pieaugumu, ir ražošana, tomēr arī šīs jomas uzņēmumos joprojām valda pesimisms. Situācija būvniecības nozarē un attiecīgais indeksa vērtības kritums līdz 43.10 punktiem nav pārsteigums, taču tas ir nopietns signāls par situāciju nozarē – būvniecības uzņēmumu pesimisms ir gandrīz 2010. gada sākuma līmenī,” stāsta A. Kaktiņš. „Tomēr interesanti, ka īpaši šobrīd vērojama arvien lielāka plaisa eksportējošo un neeksportējošo uzņēmumu vidū – ja vēl pirms gada indeksa vērtības bija tikai nedaudz atšķirīgas, tad šobrīd eksportējošie uzņēmumi ir par 3 punktiem optimistiskāki,” skaidro eksperts.
Aplūkojot pētījuma rezultātus reģionālā griezumā, redzams, ka vislabāk uzņēmēji jūtas Rīgā (49.00 punkti) un Pierīgā (48.07 punkti), lai arī kopumā visos reģionos vērojams vairāk vai mazāk izteikts pesimistisks noskaņojums. Un pēdējo divu ceturkšņu laikā tas ir pasliktinājies gan Kurzemes (46.32), gan Vidzemes (46.22), gan Zemgales (44.87) uzņēmējiem, taču īpaši kritiskā stāvoklī tas ir Latgales uzņēmējiem (42.84). Latvijas austrumos uzņēmēju noskaņojuma stāvoklis jau kopš 2014. gada sākuma ir izteikti sliktāks nekā uz ņēmējiem citur Latvijā.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: “Lai arī ekonomikas izaugsmes tempi Latvijā saglabājas stabili, pēdējā gada laikā darba vietu skaita pieaugums kļuvis ievērojami lēnāks un dažādu faktoru ietekmē darba vietu skaits rūpniecībā un būvniecībā ir pat samazinājies, kā to rāda gan Citadeles Index, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati. Rīgā šo kritumu kompensē jaunas darba vietas pakalpojumu nozarēs, savukārt pārējos Latvijas reģionos vērojams kopējais darba vietu skaita samazinājums un bezdarba līmeņa pieaugums salīdzinājumā ar pērno gadu. Vislielākais darba vietu skaitu samazinājums šā gada pirmajā pusē fiksēts Latgalē un Zemgalē, kur arī fiksēts viszemākais uzņēmēju noskaņojums Citadele Index aptaujā. Tas nozīmē, ka uzņēmēji veiksmīgas pastāvēšanas dēļ raugās darbības optimizēšanas un jaunu investīciju veikšanas virzienā.”
Neskatoties uz ilgstošo pesimistisko noskaņojumu, ir uzņēmumi, kas turpina attīstīties un pārmaiņu laikā rast jaunus risinājumus. Bažas par nākotni gan liek uzņēmumiem uzmanīgāk izvēlēties uzticamus partnerus. Par to šodien jaunāko Citadele Index datu prezentācijā stāstīja divi dažādu reģionu uzņēmēji – SIA „LDO Invest” valdes locekle Olga Larionova no Daugavpils un SIA „Kalmeta” direktors Andris Vītiņš no Ventspils.
SIA “LDO Invest” nodarbojas ar nekustamo īpašumu izīrēšanu Daugavpilī un viesnīcas un viesu nama darbību. Neskatoties uz to, ka uzņēmēju noskaņojums Latgalē ir pesimistiskāks nekā citos Latvijas reģionos, SIA “LDO Invest” valdes locekle Olga Larionova ir noskaņota pozitīvi. “Vadu uzņēmumu, kurā ir vairāki atšķirīgi projekti – viesnīcas, viesu nami un dzīvokļi. Tas nozīmē, ka bizness nav izteikti sezonāls – esam nodarbināti visu gadu. Strādājot konkurences apstākļos, ļoti svarīgi ir labi darbinieki. Tomēr uzskatu, ka, nonākot krīzes situācijās, nedrīkst nolaist rokas – ir jāmeklē jaunas nišas un iespējas.”
Arī SIA “Kalmeta” direktors, ventspilnieks Andris Vītiņš ir noskaņots optimistiski, neskatoties uz izaicinājumiem, ar kādiem nācies saskarties Krievijas zivju produkcijas embargo dēļ. “Uzņēmumā ražojam konservu kārbas un vākus, sadarbojamies ar zivju pārstrādes uzņēmumiem, kam embargo dēļ nebija viegli tikpat veiksmīgi turpināt darbu, līdz ar to līdzīgi arī mums. Taču padoties noteikti neplānojam – šobrīd izstrādājam idejas iespējām pārorientēties, tomēr gribu uzsvērt, ka tas nav iespējams vienas dienas laikā. Tāpat meklējam jaunus sadarbības partnerus, bet darām to piesardzīgi, jo piedzīvotā embargo ietekmē ne vienam vien mūsu sadarbības partnerim radās grūtības ar finansēm, līdz ar to daļa mūsu izpildīto pasūtījumu tā arī tika neapmaksāti.”