Ievērot finanšu drošības principus elektroniskajā vidē ir tikpat svarīgi, cik uzmanīgi sargāt skaidru naudu savā naudasmakā. Tomēr Citadeles novērojumi liecina, ka ikdienā paviršas un neuzmanīgas rīcības dēļ cilvēki ļauj citiem savus datus izmantot ļaunprātīgi.
Lai ar humoru paskatītos uz nopietnām lietām un iepazītos ar kļūdām, kādas cilvēki pieļauj, pakļaujot savu naudu zādzības riskam, ir tapušas izglītojošas īsfilmas ar komiķi un radio balsi Kasparu Upacieru un mūziķi Intaru Busuli galveno varoņu lomā. Īsfilmas var noskatīties bankas Citadele sociālo tīklu kanālos, tajā skaitā: www.youtube.com/bankacitadele. Katru nedēļu tiks publicēta jauna īsfilma.
“Lai arī Latvijā krāpniecības mēģinājumu līmenis e-vidē joprojām ir niecīgs, salīdzinot ar fizisku naudas līdzekļu zādzībām un laupīšanām, tomēr ir būtiski ievērot finanšu drošības principus elektroniskajā vidē, kas ir vienkārši, ja vien atceras dažus noteikumus,” saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs. „Mēs kā banka sekojam līdzi un rūpējamies par klientu finanšu drošību 24 stundu režīmā. Elektroniskajā vidē aptuveni 90% krāpnieciskos mēģinājumus identificējam, pirms pamanījuši paši klienti. Lai arī, rūpējoties par klientu finanšu drošību, bankas iegulda lielas investīcijas jaunākajās tehnoloģijās un IT sistēmās, uzmanīgi jārīkojas arī katram pašam, lai pasargātu savus datus! Finanšu drošības principiem elektroniskajā vidē vajadzētu kļūt pašsaprotamiem un ikdienā aktīvi pielietotiem, pasargājot savu naudu,” rosina Kaspars Cikmačs.
“Filmējot video, patiešām aizdomājos par dažiem bankas ieteikumiem, kā drošāk rīkoties internetbankā un ar savu maksājumu karti. Demonstrēju safilmēto arī tuviniekiem, mums radās diezgan interesanta diskusija par to, ko zinām un ko ievērojam. Līdz šim maz biju dzirdējis par skimmeriem jeb karšu datu nolasītājiem, un cik zagļi ir izdomas bagāti, lai šādā veidā tiktu pie naudas. Man patika ideja, ka pirkumiem internetbankā labāk izmantot citu karti ar konkrētu naudas daudzumu paredzētajam pirkumam,” atzīst viens no īsfilmas varoņiem Kaspars Upaciers.
“Sapratu, ka es tomēr neesmu līdz šim bijis pārāk uzmanīgs, rīkojieties ar savu maksājumu karti un datiem, kas sevišķi rūpīgi jāglabā. Pēc filmēšanās esmu pārliecinājies, ka vajadzēs pārskatīt savas paroles, ko izmantoju e-pastiem, sociālajiem tīkliem, internetbankai, un kādu pārveidot, lai tās būtu atšķirīgas un sarežģītākas nekā līdz šim,” atklāj otrs īsfilmas varonis mūziķis Intars Busulis.
Bankas Citadele novērojumi liecina, ka cilvēki pieļauj vairākas tipiskas kļūdas, bet tās iespējams novērst, pašiem esot tikai nedaudz uzmanīgākiem un mainot dažus ikdienas paradumus.
Sargi savas paroles!
Daudzi vieglprātīgi izturas pret savām parolēm, izvēloties vienkāršus, viegli uzminamus vārdus, skaitļu kombinācijas, turklāt vienu paroli izmanto gan internetbankā, gan sociālajos tīkos. Vēl tipiski, ka, piemēram, naudasmakā vienviet tiek glabātas gan maksājuma kartes, gan pierakstītās paroles un PIN kodi. Ļaundarim, kurš ticis pie naudasmaka ar tik atklātu saturu, daudz laika nevajadzēs, lai iztukšotu tā īpašnieka kontu. Tādēļ internetbankas pieslēgšanās vārdu, paroli un kodu kartes ieteicams glabāt atsevišķi, un pierakstīt šifrētā veidā.
Neuztici maksājumu karti citiem!
Tāpat Citadele atgādina - savu maksājumu karti un tās PIN kodu nevajadzētu uzticēt nevienam citam, lai arī pašam šķiet, ka nekas slikts nevar notikt. Viena no tipiskākajām problēmām ir tā, ka internetbankas paroles un maksājumu kartes PIN kodi tiek atklāti bērniem un radiniekiem, neapzinoties, kādas sekas var būt vēlāk. Ļoti svarīgi ir glabāt karti citām personām nepieejamā vietā, nekavējoties veikt kartes bloķēšanu un lūgt karti aizvietot, ja ir aizdomas par kartes vai tās datu nonākšanu trešās personas rīcībā.
Maksājumu kartes nevajadzētu fotografēt un neļaut to darīt citiem. Pat, ja ļoti gribas ar draugiem padalīties priekā par tikko saņemtu ļoti skaistu jaunu maksājumu karti, nevajag tās ievietot sociālajos tīklos. Pazaudētas vai nozagtas maksājumu kartes gadījumā nekavējoties jāziņo par to bankai.
Neatver aizdomīgus e-pastus!
Viens no veidiem, kā ļaundari cenšas piekļūt svešiem naudas līdzekļiem, ir dažādu vīrusu izplatīšana ar mērķi izzagt izvēlētā upura datus. Būtiski e-pastā neatvērt aizdomīgas interneta saites vai e-pasta ziņojumus, pielikumus. Ieteicams parūpēties, lai datorā, no kura pieslēdzas internetbankai, ir uzstādīta un aktivizēta antivīrusu programma, kā arī ir jaunākie programmu atjauninājumi un droša parole.
Banka nekad nejautās paroles un pieejas kodus!
Elektroniskās vēstulēs, SMS, telefona zvanos nekad nevajag atklāt savas maksājumu kartes numurus un PIN kodus, internetbankas pieejas kodus un paroles. Jāatceras, ka banka nekad e-pasta vēstulēs vai SMS nelūdz nekādus klienta maksājumu karšu vai internetbanku pieejas datus un citu personīgu informāciju!
Pārbaudi tirgotāju!
Modrība bieži vien tiek zaudēta arī iepērkoties internetā, tādēļ ieteicams izpētīt atsauksmes par pārdevēju un, izvēloties iespēju norēķināties ar karti, iepirkties pie zināmiem tirgotājiem. Turklāt pirkumiem virtuālajā vidē vēlama atsevišķa maksājumu karte, kurā ieskaitiet tikai konkrētajiem pirkumiem nepieciešamo summu.
Veicot norēķinus internetā, mobilajās aplikācijās, būtiski iepazīties ar darījumu noformēšanas noteikumiem, lai izvairītos no situācijām, kad tirgotājs iegūst tiesības iesūtīt regulārus atkārtotus maksājumus bez klienta papildu apstiprinājuma.
Tāpat noteikti rūpīgi jāpārbauda paredzētā maksājumu summa pirms darījuma apstiprināšanas.
Uzmanīgi tirdzniecības vietās!
Savukārt iepērkoties tirdzniecības vietās, maksājumu karte jāpatur savā redzeslokā; piemēram, restorānā palūgt tirgotāju atnest maksājumu karšu pieņemšanas iekārtu vai pašam doties pie POS termināla; paņemt čeku un pārliecināties par summas pareizumu.
Neatstāj vaļā internetbanku!
Pirms paroļu un kodu ievadīšanas pārliecinies, vai patiešām esi savas bankas internetbankā. Lai izslēgtu nepiederošu personu piekļuvi datiem, internetbankām ir izveidota daudzpakāpju drošības sistēma ar speciālu datu pārraides protokolu (SSL - Secure socket layer). Par to liecina "atslēdziņa" internetbankas lapas adreses laukā. Uzklikšķinot uz "atslēdziņas", iespējams iegūt informāciju par internetbankā izmantoto datu kodēšanas metodi.
Jāatceras, ka nekādos apstākļos nevajadzētu atstāt vaļā savu datoru un internetbanku, ko īsā mirklī var izmantot negodprātīgi apkārtējie. Vajadzētu veidot sev paradumu internetbankā lietot pogu "Iziet", lai beigtu darba seansu, un tāpat izvairīties internetbanku lietot publiskās interneta piekļuves vietās un koplietošanas datoros.
PIN kodu ievadi, aizklājot to ar roku!
Tikpat būtiski ir sargāt savas maksājumu kartes datus pie bankomāta un norēķinoties ar karti. Bankas Citadele ieteikums ir, ievadot savu PIN kodu bankomātā vai pie tirgotāja maksājuma terminālī, aizklāt ciparu daļu ar roku, tā sargājot PIN kodu no ļaunprātīgām acīm vai bankomātam pieliktu mikrokameru.
Neizmanto aizdomīgu bankomātu!
Pārliecinies, vai pie bankomāta nav piestiprinātas nevajadzīgas papildu ierīces, kas varētu nolasīt karšu datus. Ja bankomāts tomēr izskatās aizdomīgs, jāsazinās ar banku, un drošības labad to nevajag lietot. Lai cīnītos ar ļaunprātīgu karšu datu nolasīšanu bankomātos, bankas izmanto antiskimmerus un rūpīgi regulāri pārbauda bankomātus.
SMS banka papildus drošībai!
Izmantojot SMS banku, iespējams saņemt automātiskus paziņojumus par visiem darījumiem, kas veikti ar karti. Tādēļ papildu drošībai ieteicams pieslēgt SMS banku, kas sniedz iespēju ne tikai operatīvi saņemt paziņojumus par kontā ienākošajiem un izejošajiem maksājumiem, skaidras naudas izņemšanu un pirkumiem ar maksājumu karti, bet arī krāpnieciskus darījumus atklāt ātrāk.
Tāpat banka regulāri veic tādu karšu aizvietošanu, par kurām saņemta informācija, ka tās izmantotas neuzticamās tirdzniecības vietās, tādējādi preventīvi novēršot nesankcionētu darījumu iespējamību. Savukārt, lai bankai būtu iespējams operatīvi sazināties ar klientu gadījumos, kad nepieciešama darījumu pārbaude, nepieciešams savlaicīgi informēt banku par tavas kontaktinformācijas izmaiņām (telefona nr., e-pasts).
